Lauksaimnieku tikšanās ar premjeru ļauj cerēt uz neatlaidību cīniņā par nākamo daudzgadu budžetu

 

Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji šodien tiešsaistē tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, lai kopīgi pārrunātu Latvijas interešu aizstāvību pirms nākamās Eiropas Savienības daudzgadu budžeta apspriešanas sanāksmes.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP), Zemnieku saeimas (ZSA) un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvji  premjeram iezīmēja Latvijas lauksaimniecībai piedāvāto Eiropas daudzgadu budžeta projektu. Tiešo maksājumu apjoms Latvijai paredzēts tikai 77% apmērā no Eiropas dalībvalstu vidējo tiešo maksājumu summas. Savukārt mūsu lauksaimnieku izdevumi ir jau pārsnieguši Eiropas vidējo līmeni.  Latvijas zemnieks ar savu produkciju ir vienotā globālā tirgus dalībnieks. Šāda nevienlīdzība mūsu lauksaimniekus nostāda tiem ļoti neizdevīgā situācijā.

Latvijas piena nozarē, kas ir visvairāk atkarīga no eksporta, situācija sākusi uzlaboties un piena iepirkumu cena palielināties. Tomēr tas jau ir paspējis atstāt graujošu iespaidu uz atsevišķām piena ieguves saimniecībām, jo saskaņā ar izstrādātajiem atbalsta kritērijiem, tās uz nepieciešamo atbalstu tomēr nevar pretendēt. Premjers apliecināja, ka viņš ir informēts, ka lauksaimniecība ir ļoti regulēta nozare un izprot specifisko nepārtrauktības cikla nozīmību lauksaimniecībā, tāpēc piekrīt, ka atbalsta finansējuma piešķiršana lauksaimniecībā nav vērtējamā vienā kategorijā ar citām nozarēm.

Runājot par Valsts prezidenta izsludināto ierosinājumu veicināt Latvijas  lauksaimniecības pakāpenisku pāreju uz bioloģisko saimniekošanu, lauksaimnieki lūdza uzmanīgi izvērtēt visus aspektus un vairāk balstīties statistikā. Bioloģiski saimniekojošie zemnieki arī ir mūsu lauksaimniecības organizāciju biedri un mēs iestājamies arī par viņu interesēm.  Tomēr rūpīgi neizanalizējot visus aspektus, mēs varam nonākt situācijā, kad no Latvijas eksportēsim augstvērtīgu bioloģisko produkciju, bet pašu uzturam importēsim lētāku, nezināmas izcelsmes pārtiku no trešajām valstīm. Jāpiezīmē, ka jau tagad Latvijā integrēti audzētā pārtika ir atzīstama par kvalitātē pārāku salīdzinoši ar atsevišķās Eiropas valstīs audzēto bioloģisko produkciju.

Diskutējot par jau esošajām un vēl plānotajām Eiropas zaļā kursa stratēģijām, sarunas dalībnieki vērsa Ministru prezidenta uzmanību arī uz nemitīgi pieaugošo pielāgošanos vides prasībām mežsaimniecības nozarē. Mežsaimniecības sektors tiek turēts pastāvīgā sasprindzinājumā, mēģinot nesamazināt valstij tik nozīmīgā eksporta līmeni, balansējot starp ražību un konkurētspēju, mainīgo sabiedrības izpratni par mežu resursu nozīmīgumu, Latvijas “dabas draugu” un Eiropas klimata un vides politiku.

Premjers ir vienisprātis ar lauksaimnieku pārstāvjiem, ka jaunās ES vides ietekmes stratēģijas sakņojas politiski ideoloģiskās un pat utopiskās vīzijās un nav pietiekami ekonomiski pamatotas.

LOSP valdes priekšsēdētājs E.Treibergs uzsvēra, cik nozīmīgs būtu nodokļu samazinājumu krīzes laikā un aicināja premjeru atbalstīt  PVN samazinājumu svaigiem produktiem un atgādināja, ka PVN samazinājuma uz 5% augļiem un dārzeņiem pozitīvā ietekme ir pierādīta.

E.Treibergs: "Guvām iespaidu, ka premjers ir lietas kursā par ES 2021-2027 daudzgadu budžeta projekta nepilnībām, nav apmierināts ar Latvijas lauksaimniekiem atvēlētajiem atbalsta maksājumiem un ir gatavs ar argumentiem un skaitļiem pierādīt Latvijas taisnību Eiropas Padomē. Pie šādas nesolidāras ES valstu attieksmes tiek apdraudēta Latvijas lauksaimnieku, pārtikas ražotāju konkurētspēja atvērtajā pārtikas tirgū. Tad nav jābrīnās, ka veikalu plauktos Latvijas ražojumi ir dārgāki vai mazākā sortimentā!

Saistībā ar izeju no Covid19 radītās krīzes vienojāmies, ka aprīlī  valdības pieņemtie noteikumi MK219, kas paredz atbalstu lauksaimniekiem, ir pilnveidojami kopā ar Zemkopības ministriju, jo piena nozarei nav iespējams govi palaist dīkstāvē un tad atgriezt to ganāmpulkā. Saņēmām apliecinājumu, ka otrdien šis jautājums tiks skatīts valdībā."