Ātrās saites

Saeimas Eiropas lietu komisija atbalsta stratēģiju “No lauka līdz galdam”, ņemot vērā ZM un LOSP priekšlikumus

Foto: pexels.com

Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti piektdien, 16.oktobrī, atbalstīja Eiropas Komisijas stratēģiju “No lauka līdz galdam”, kas tostarp paredz bioloģiskās lauksaimniecības attīstību un veselīgākas pārtikas sistēmu. Saeimas Eiropas lietu komisija ņēma vērā Zemkopības ministrijas, LOSP un citu organizāciju priekšlikumus un atbalstīja pārdomātu kopējo lauksaimniecības attīstību, kas apver visas saimniekošanas veidus.

Šī gada maijā Eiropas Komisija nāca klajā ar ambiciozu turpmāko 10 gadu stratēģiju lauksaimniecībā, lai motivētu Eiropas Savienības lauksaimniecības sektoru virzīties uz Eiropas Zaļajā kursā nospraustajiem mērķiem un potenciāli sasniegtu ES klimata neitralitāti līdz 2050.gadam. Eiropas Savienības lauksaimnieku vidū šī jaunā stratēģija tiek uztverta neviennozīmīgi. Arī Latvijas lauksaimniekiem ir bažas vai piedāvātā stratēģija tik tiešām var nodrošināt ilgtspējīgu Latvijas lauksaimniecības un lauku apvidu attīstību. Tādēļ uzskatām, ka šī stratēģija Latvijā būtu ieviešama tikai veicot pilnvērtīgu ietekmes novērtējumu uz valsts ekonomiku, nodarbinātību un vidi. Lēmumi jāpieņem, balstoties uz zinātniskiem, akadēmiski ticamiem un Latvijas apstākļiem atbilstošiem pētījumiem. Būtiski skatīt šo stratēģijas ieviešanu kontekstā ar citu ES dalībvalstu zaļā kursa mērķiem un situāciju, jo Latvija, jau ir viena no zaļākajām valstīm ES, mums jau ir viens no zemākajiem lauksaimniecības dzīvnieku blīvumiem uz ha.  Latvija ir viena no retajām valstīm, kur pēdējo gadu laikā mērķtiecīgi samazinās lopkopības saimniecību skaits, kamēr citās ES dalībvalstīs tas tiek palielināts! Lopkopības saimniecības ir vienas no retajām, kas rada viss vairāk darbavietu tieši laukos.
 
‘’No saimniecības līdz galdam’’, jeb ‘’Farm to fork’’ stratēģija balstās uz virkni dažādiem uzdevumiem un mērķiem, no kuriem pagaidām visplašāk apspriesti tādi mērķi, kā augu aizsardzības līdzekļu samazinājums par 50%, mēslojuma lietojuma samazināšana par 20%, antibiotiku lietojuma samazināšana par 30%, kā arī bioloģiski sertificēto platību palielināšana līdz 25%.
 
Latvijas lauksaimnieki augu aizsardzības līdzekļus izmanto maz un tikai akūtas nepieciešamības gadījumā – aptuveni 3 reizes mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, ierindojoties starp tām ES dalībvalstīm, kuras augu aizsardzības līdzekļus (AAL) izmanto vismazāk. Pretēji dažu organizāciju spekulācijām par to, ka šie dati nav objektīvi, vēlamies uzsvērt to, ka statistikas apkopošanas metodika ES ir stingri regulēta. Dati par AAL lietojumu Latvijā spilgti atspoguļojas arī Eurostat datos par konstatētajām AAL atliekvielām pārtikas produktos, ierindojot Latviju pirmajā vietā pārtikas tīrības ziņā.
 
LOSP atbalsta pārdomātu virzību uz AAL samazinājumu, attīstot vietējo augu selekciju, bioloģisko augu aizsardzības līdzekļu ražošanu, ieviešot precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas  un pārorientējot Latvijas konvencionālās saimniecības integrētā augu audzēšanas režīmā. 
 
Attiecībā par bioloģisko lauksaimniecību, jānorāda, ka esošo bioloģiskās lauksaimniecības modeli izvēršot uz 100 % visā Latvijas teritoriju, neviena no lauksaimniecības nozarēm vairs nespētu nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar pārtiku pietiekamā apmērā. Papildus tam, teju pilnībā apstātos Latvijas pārtikas produktu eksports, kurš šobrīd sastāda aptuveni 15% no kopējā Latvijas eksporta. Latvija būtu spiesta importēt tai raksturīgos lauksaimniecības produktus, valsts budžetu zaudētu lielu  daļu ieņēmumu. Tādēļ iniciatīva palielināt bioloģiskās platības Latvijā var tikt atbalstīta tikai tad, ja tam ir veikts ietekmes novērtējums, un bioloģiskajai produkcijai ir pietiekami liels tirgus pieprasījums, kā rezultātā bioloģiskās saimniecības saņem adekvātu cenu par saražoto produkciju.