Ātrās saites

Zirņi un lucerna dējējvistu barības sastāvā

Foto: pexels.com

Sojas milti, sojas spraukumi ir galvenais proteīna jeb olbaltumvielu avots, ko izmato mājputnu barības sastāvā lielākā daļā Eiropas valstu. Tā kā Latvijas klimatiskajos apstākļos sojas pupu audzēšana vēl nenotiek lielos apjomos vai arī to ražošana nav ekonomiski izdevīga, iespējams izmantot vietējos olbaltumvielu avotus: zirņus, lopbarības pupas, lucernu. Latvijā tiek pievērsta lielāka vērība proteīnaugu jeb tauriņziežu audzēšanai, pēdējo gadu laikā strauji palielinājies ar tauriņziežiem apsēto platību apjoms. Izmantojot lauksaimniecībā vairāk tauriņziežus, samazinās patērējamā slāpekļa mēslojuma apjoms, kas būtiski samazina arī apkārtējā vidē nonākošo neizmantoto slāpekļa daudzumu. Tauriņziežu platību palielinājums liek meklēt risinājumus produkcijas realizācijas iespējām, un viena no iespējām – izmantot tos lopbarībā. 

Putnu barība veido lielākās izmaksas, un viena no nozīmīgākām barības sastāvdaļām ir olbaltumvielas. Tādējādi, lai olu ražošanas nozare attīstītos ilgtspējīgi, nepieciešams palielināt ražošanu ar zemākām izmaksām. Raugoties no ekonomikas viedokļa, svarīgi ir izpētīt vai izmantotie tauriņzieži dējējvistu barības sastāvā, ir ekonomiski pamatota. Neviens cits dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkts un arī sagatavots dažādos veidos netiek patērēts tik plaši kā olas. To popularitāti nosaka ne vien vieglais ražošanas un sagatavošanas veids, bet arī olu uzturvērtība. Savukārt olas papildina jebkura cita pārtikas produkta barības vērtību, kuram tās tiek pievienotas. To plašā lietošana kulinārijā papildina un uzlabo cilvēku pārtikas uzturvērtību.
 
Dējējvistu ēdināšanas pētījums tika veikts, lai noteiktu piemērotāko proteīnaugu daudzumu dējējvistu barības devā un to ietekmi uz dējējvistu produktivitāti. Putnu produktivitāti ietekmē vairāki faktori – ģenētiskie, ēdināšana, turēšanas, produktivitātes līmenis un citi. Izmantojot dažādus barības maisījumā iekļautos barības līdzekļus, mainās dējējvistām izēdinātās barības cena un attiecīgi arī olu ražošanas izmaksas. Pētījumā tika izmantoti divu veidu proteīnaugi: zirņi `Bruno` (Pisum sativum) un žāvētas lucernas (Medicago sativa L) zaļmasas granulas. Ēdināšanas izmēģinājumu veica 24 nedēļas (maijs – oktobris) Z/s “Imantas” ar Lohmann brown dējējvistām (50 nedēļu vecas) novietnē uz dziļajiem pakaišiem.
 
Pētījums tika īstenots un finansēts no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma „Sadarbība” 16.2.apakšpasākuma „Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei”, projekta Nr.18-00-A01620-000037 “Vietējo proteīnaugu izmantošanas veicināšana dējējvistu barībā”.
 
Plašāka informacija par pētījumu ŠEIT.