Ātrās saites

Valdības darba divos gados ievērojams atbalsts lauksaimniecības attīstībai

Foto: pexels.com

Sestdien, 23. janvārī, Krišjāņa Kariņa vadītajai valdībai apritēja divi darba gadi ar Kasparu Gerhardu zemkopības ministra amatā. Šo divu gadu laikā Latvijas lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un zivsaimniecības nozares ir saņēmušas būtisku atbalstu un piedzīvojušas izaugsmi, kas spilgti apliecinājās Covid-19 pandēmijas laikā, kad ne uz brīdi neapstājās pārtikas nodrošinājums iedzīvotājiem.

Līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu Eiropā Zemkopības ministrija (ZM) ciešā sadarbībā ar lauksaimnieku un pārtikas ražotāju organizācijām nodrošināja, ka, atšķirībā no situācijas dažās citās valstīs, Latvijā iedzīvotājiem pandēmijas laikā nevienu dienu netrūka pārtika. Tieši otrādi – droša un kvalitatīva pārtika plašā klāstā ikvienam iedzīvotājam bija brīvi pieejama ikdienā visu pandēmijas laiku. Lai to nodrošinātu, ZM ikdienā sekoja līdzi situācijai pārtikas nozarē un pārtikas piegāžu ķēžu darbībai, sniedzot būtisku atbalstu lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem (skat. zemāk).
 
Diskusijās par 2021. gada valsts budžetu ZM panāca, ka arī turpmāk līdz 2023. gada 31. decembrim svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām ir saglabāta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme – 5%. Samazinātais PVN ir būtisks atbalsts lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un mazina ēnu ekonomiku pārtikas tirdzniecības nozarē. PVN samazinātās likmes 5% apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem ieviešana ir bijusi efektīva. Līdz ar PVN samazināšanu Latvijā cenas augļiem, ogām un dārzeņiem samazinājās ievērojami – vidēji par 11,7% punktiem, pārsniedzot sākotnēji piesardzīgo 6,7 procentpunktu prognozi. Reģistrēto PVN maksātāju skaits augļkopības un dārzeņkopības nozarē ir pieaudzis par 9%, augļu, ogu un dārzeņu audzētāju apgrozījums ir pieaudzis par 9%, savukārt augļkopības un dārzeņkopības preču apgrozījums kopumā valstī palielinājies par 16%. Produkcijas patēriņš 2019.gadā – par 9%. Vidējais atalgojums nozarē 2019. gadā pieaudzis par 9%. PVN samazinātās likmes ieviešana ir devusi pozitīvu efektu augļkopības un dārzeņkopības nozarei kopumā. Augļkopības un dārzeņkopības platības ir palielinājušās par 8,5%, Latvijā saražotās produkcijas vērtība ir palielinājusies par 45%, ārējās tirdzniecības rādītāji ir uzlabojušies, un vidējais darba ņēmēju skaits augļkopības un dārzeņkopības nozarē ir pieaudzis par gandrīz 6%.
 
Lauksaimnieku un mājražotāju sekmīgākai darbībai liela nozīme ir kooperācijai – atbalsts tai ir viena no ZM prioritātēm, jo kooperācija lauksaimniekiem nodrošina dažādus saimnieciskos labumus, ko no līdzdarbošanās kooperatīvā iegūst katrs kooperatīva biedrs, izmantojot kooperatīva sniegtos pakalpojumus un kopīgiem spēkiem sagādātās iespējas. Atbalsts ir veicinājis kooperatīvu attīstību. Pieaudzis kooperatīvu biedru skaits (no 4895 biedriem 2019. gadā līdz 5101 biedriem 2020. gadā) un apgrozījums (no 412 miljoniem eiro 2019. gadā līdz 501 miljonam eiro 2020. gadā).
 
2020. gadā panākta ES līderu vienošanās par ES budžetu turpmākajiem septiņiem gadiem un ES atveseļošanas plānu Covid-19 seku mazināšanā. ZM, Ārlietu ministrija un Ministru prezidents panāca, ka kopējais Latvijas tiešo maksājumu apjoms 2021-2027. gadam būs 2,48 miljardi eiro, savukārt finansējums lauku attīstībai 2021.-2027. būs 848 miljoni eiro, kas nozīmē, ka kopējais ES finansējums Latvijai pieaugs par 637 miljoniem eiro jeb 24%, salīdzinot ar 2014.-2020. gada periodu. Papildus arī ir piešķirts ES finansējums 84 miljoni eiro lauku attīstības pasākumiem, lai veicinātu atgūšanos no Covid-19 krīzes.
 
Pateicoties valsts un ES atbalsta līdzekļu un pasākumu mērķtiecīgai ieguldīšanai lauksaimnieciskajā ražošanā, kā arī labvēlīgiem laika apstākļiem, 2020. gadā tika iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža – 3,4 miljoni tonnu, kas ir par 251 tūkstoti tonnu jeb 8% vairāk nekā 2019. gadā. Savukārt graudu ražība 2020. gadā sasniedza 4,6 tonnas no hektāra, kas ir par 6,8% vairāk nekā 2019. gadā. Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra 2020. gadā sasniedza 45,5 centnerus, kas ir līdz šim augstākā graudaugu ražība Latvijas vēsturē. 2020. gadā ar graudaugiem tika apsēti 750 tūkst. ha., kas ir par 8 tūkst. ha jeb par 1% vairāk nekā 2019. gadā.
 
2019. un 2020. gada laikā sekmīgi tika turpināta zemes iegādes kreditēšanas programma, kas lauksaimniekiem dod iespēju ar pazeminātiem aizdevuma procentiem iegādāties ražošanai lauksaimniecībā izmantojamo zemi (LIZ). Valdība zemes iegādes kreditēšanas programmu palielināja līdz 100 miljoniem eiro. Izmantojot programmas piedāvāto iespēju, zemnieki lauksaimnieciskajai ražošanai līdz 2020. gada septembrim bija 2040 aizdevumos bija iegādājušies jau 43 084 ha LIZ 98,7 miljonu eiro vērtībā.
 
Darbu aktīvi turpināja arī Latvijas Zemes fonds (LZF), kura mērķis ir valstiskā līmenī veicināt lauksaimniecības zemes resursu aizsardzību un pieejamību, racionālu, efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību saglabāšanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām mūsdienās un nākamajām paaudzēm. Līdz 2020. gada beigām LZF iegādājies 1013 īpašumus 20 105 ha platībā vairāk nekā 65 miljoni eiro vērtībā. Savukārt lauksaimniekiem līdz 2020. gada beigām LZF bija iznomājis 1005 īpašumus 20 008 ha platībā, bet lauksaimnieciskajā ražošanā atgriezis 590 ha.
 
ZM un VISA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) pēdējos divos gados, izmantojot ES atbalstu un valsts līdzfinansējumu, turpināja valstij piederošu hidrotehnisko būvju atjaunošanu un pārbūvi, tādējādi novēršot vai samazinot plūdu riskus, lauku apvidos pasargājot no plūdiem iedzīvotājus un viņiem piederošās būves, saimniecības un tehniku, kā arī lauksaimniecības un meža zemes, autoceļus un citus nozīmīgus infrastruktūras  objektus. Labi zināms, ka bez zemes mitruma regulācijas un aizsardzības no applūšanas Latvijā nav iedomājama lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstība. 2019. un 2020. gadā ZMNĪ, ieguldot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, ir īstenojusi 15 projektus 15,58 miljonu vērtībā, lai samazinātu plūdu riskus lauku teritorijās. Šo darbu laikā  ir atjaunotas 6 hidrobūves (polderu sūkņu stacijas un aizsargdambji), kā arī 9 valsts nozīmes ūdensnotekas 155 km kopgarumā, samazinot plūdu riskus iedzīvotājiem un lauku apvidu uzņēmējiem vairāk nekā 12 700 hektāros applūstošo teritoriju. Savukārt 2019. un 2020. gadā ieguldot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējumu, ZMNĪ īstenoja 70 projektus 15,6 miljonu eiro vērtībā, atjaunojot un pārbūvējot valsts un valsts nozīmes ūdensnotekas 741 km garumā.
 
Lai lauksaimniecība un citas zemkopības nozares varētu sekmīgi attīstīties arī nākotnē, tām nepieciešams ne tikai adekvāts atbalsta finansējums un pasākumi, bet arī jaunā maiņa – izglītoti lauksaimniecības speciālisti ar mūsdienīgām zināšanām un praktiskajām iemaņām. Tieši tāpēc viena no ZM prioritātēm ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Bulduru dārzkopības vidusskolas (BDV) izglītības programmu kvalitātes uzlabošana atbilstoši tirgus pieprasījumam un materiāltehniskās bāzes pilnveidošana. Rezultāti šiem pasākumiem bija redzami uzreiz – jau 2020. gada pavasarī būtiski palielinājās LLU un BDV uzņemto studentu un audzēkņu skaits 2020./2021. mācību gadam.
 
Sākoties Covid-19 pandēmijai, valdība pēc ZM ierosinājuma 2020. gadā nodrošināja 45,5 miljonu eiro atbalstu Covid-19 krīzē cietušajiem lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. 35,5 miljoni eiro Covid-19 bija paredzēti ietekmes radīto finansiālo grūtību mazināšanai lauksaimniekiem un pārtikas preču ražotājiem, tostarp arī izglītības iestāžu ēdinātājiem. Bet 10 miljoni eiro bija paredzēti ekonomiku stimulējošiem pasākumiem Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanas atbalsta pasākumiem – kredītprocentu daļējai dzēšanai un sējumu un dzīvnieku apdrošināšanas polišu iegādes daļējai kompensācijai. 2020. gadā ļoti svarīgs bija atbalsts tikai sniegts arī zivsaimniecības nozarei Covid-19 negatīvās ietekmes mazināšanai – rīcības programmā zivsaimniecības attīstībai zvejniecības, akvakultūras un zvejas produktu apstrādes uzņēmumiem kopumā izmaksātas kompensācijas 2,15 miljonu eiro apmērā.
____________________________________
 
Informāciju sagatavoja: Dagnija Muceniece,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
tālrunis: 67027070; mob.: 26534104;
e-pasts: Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv