Ātrās saites

LOSP pārstāvju sanāksmē diskutē par aktuālajiem jautājumiem

Foto: pexels.com

2021.gada 17.februārī notika LOSP Pārstāvju sanāksme, kur tika skatīti aktuālie nozares jautājumi. Tika pārrunāts jautājums par atļauju saņemšanu zosu ieguvei 2021.gada pavasara migrācijas sezonas laikā,  par 2021.gada 11.februāra Uzraudzības komitejā nolemto un KLP 2021-2027, par Atveseļošanās un noturības mehānismu (ANM) un par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) izmaiņām. 

Atkārtoti, pēc vairāku organizāciju ierosinājuma, tika skatīti Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) priekšlikumi par atļaujas saņemšanu zosu ieguvei 2021.gada pavasara migrācijas sezonas laikā. Biedrība Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienība (LRLA) vērsa uzmanību uz to, ka daudzas saimniecības nesniedz iesniegumus par nodarītajiem zosu postījumiem, jo iztērēti saimniecības “De minimis” līdzekļi. Šāda atturēšanās iesniegt iesniegumus var radīt apšaubāmu patiesumu  nodarīto  postījumu  noteikšanā. LRLA izteica priekšlikumu veidot dabas fonda finansējumu, lai kompensētu vēlos zaudējumus. Kāpināt “De  minimis” atbalstu saimniecībām, ņemot vērā iepriekšējo gadu zosu postījumu būtisko kaitējumu, un ar to saistītiem zaudējumiem un to kompensāciju no “De minimis” atbalsta. Tika arī izteikts priekšlikums zosu indivīdu ieguves limitus diferencēti sadalīt pa teritorijām, kur iepriekšējos divos gados konstatēti nodarīti  reāli postījumi, atbilstoši migrācijas ceļiem un citiem postījumu intensitāti ietekmējošiem faktoriem teritorijās. Pēc kādiem kritērijiem atļaujas tiek piešķirtas/atteiktas šobrīd? Pieredze rāda, ka zosis iepriekš postītajos apvidos būs arī šogad.
 
Diskusijas noslēgumā DAP aicināja piedalīties attālinātā sanāksmē šī gada 22.februārī plkst.13.00, kuras laikā informēs par pērnā gada procesu, aptaujas rezultātiem un skaidros, kāpēc atsevišķus organizāciju priekšlikumus DAP neņem vērā, bet sola, ka iespējams kopīgi varēšot formulēt labāku redakciju. 
 
LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis norādīja, ka LOSP uztur iebildumus par ANM finansējuma sadali Latvijā. ES priekšsēdētājs Dāvids Sasoli par atveseļošanas plāna sagatavošanu teica: ,,Esiet drosmīgi strādājot pie ES atveseļošanas plāna!”. Diemžēl sagatavojot Latvijas plānu mūsu ierēdņi un valdība nav bijusi drosmīga un radoša, lai izpildītu galvenos šī plāna uzdevumus: novērstu Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Latvijas atgūšanos, kā arī aizsargātu un radītu darbavietas. Lauksaimnieku skatījumā, sagatavotais un ar EK uzsāktais  saskaņošanas process nerisinās Latvijas atveseļošanos un ir ar lielām atkāpēm no EK prasībām. 
 
LOSP aicina EK saskaņojot Latvijas valdības iesniegto ANM/RRF plānu, izvērtēt tā atbilstību EK noteiktajām vadlīnijām, lai nepieļautu būtiskus trūkumus un nepilnības ANM/RRF plāna projektā. Šā brīža projekts vairāk atgādina „budžeta caurumu lāpīšanu” bez skaidra un visaptveroša ekonomiska izvērtējuma par plānoto projekta investīciju atdevi.
 
Pēc ticamām aplēsēm, saskaņā ar valdības sagatavoto ANM/RRF plāna projektu, privātajā sektorā (uzņēmumos, mājsaimniecībās) tiktu ieguldīti 295,6 miljoni EUR jeb 18% no šobrīd plānotājām izmaksām, savukārt publiskajā sektorā – 1,35 miljardi EUR (82%). Tas nozīmē, ka publiskajā sektorā tiktu izlietota lielākā daļa no šī [aizņemtā] finansējuma, kas būtu aptuveni 4,5% no Latvijas IKP.
 
 
Guntis Vilnītis un Jānis Irbe informē, ka otrdien Saeimas Tautsaimniecības komisija atbalstīja argumentāciju, ka Finanšu ministrijai ir jāuzrāda plānotie, iezīmētie atbalstāmie projekti, lai tas būtu uztveramāks un mazinātu bažas par budžeta caurumu lāpīšanu. Tam ir jābūt orientētam uz uzņēmējdarbības atbalsta mehānismiem, lai izejot no krīzes mums būtu Eiropas līmeņa proteīna ražotne, savi elektro mikroautobusi (Andris Dambis), mēs ražotu vai komplektētu AER tehnoloģijas (piemēram vēja turbīnas, saules paneļus, būvju siltināšanas materiālus u.t.t.). Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs izteica gatavību rīkot atsevišķu sēdi ar Zemkopības ministriju, jo lauksaimniekiem būs viens no lielākiem slogiem lai samazinātu SEG emisijas, veicinot AER plāna izpildi. Tas dod cerību, ka no 37% klimata pārmaiņu mazināšanai lauksaimnieki un mežsaimnieki varēs realizēt kādu no 700 miljoniem euro 2020.gadā iesniegtajiem gatavajiem inovāciju projektiem. 
 
Par NĪN likmēm, puses vienojās, ka pieaugošas nodokļu izmaiņas nav pieļaujamas lauksaimniecībā izmantojamām zemēm. Tam ir jābūt iesaldētam, kā tas ir jau šobrīd sākot ar 2008.gadu. LOSP turpinās sekot līdzi nodokļu jautājumam un aktīvi iesaistīties jautājumu virzībā.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Gundars Jankovs
26672234
gundars.jankovs@losp.lv