Ātrās saites

Covid-19 atbalsts lauksaimniekiem palīdzējis noturēt konkurētspēju

Foto: pexels.com

LOSP atzinīgi novērtē valsts sniegto operatīvo atbalstu lauksaimniecībai Covid-19 ārkārtas apstākļos, kas ļāvis daudzām ražojošajām zemnieku saimniecībām saglabāt konkurētspēju un izdzīvošanu. Tādēļ LOSP pārsteidz Valsts kontroles 13. aprīļa revīzijas starpziņojumā paustajiem pārmetumiem Zemkopības ministrijai, ka piešķirtais atbalsts Covid-19 krīzē faktiski kalpojis kā ieņēmumu palielinājuma instruments.

LOSP uzskata, ka šis faktiski ir pirmais gadījums atjaunotās Latvijas vēsturē, kad Zemkopības ministrija spēja ļoti operatīvi reaģēt uz krīzes situāciju un, negaidot saimniecību maksātnespēju iestāšanos, lemt par nozarei nepieciešamo atbalstu.
 
LOSP atzinīgi vērtē ZM operatīvo rīcību, kad par nepieciešamo atbalstu tika lemts, negaidot situāciju, kad lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji jau ziņotu par tirgus krituma izraisītām maksātspējas problēmām.
 
Atbalsts bija nozīmīgs, lai Latvijas lauksaimniekiem Covid-19 radīto grūtību pārvarēšanai nodrošinātu vienlīdzīgus un godīgus konkurences apstākļus ar Baltijas valstu Latvijas lauksaimniekiem, īpaši Lietuvas lauksaimniekiem piena ražošanas un gaļas liellopu audzēšanas nozarēs. Lietuvas valdība sniedza līdzvērtīgu atbalstu saviem ražotājiem pie līdzīga ieņēmumu samazinājuma līmeņa un lēmums nepiešķirt atbalstu Latvijas lopkopības saimniecībām nozīmētu vietējo saimniecību nostādīšanu nelabvēlīgākā situācijā.
 
LOSP uzskata, ka lēmums piešķirt atbalstu ražotājiem, nevērtējot to individuālās ieņēmumu izmaiņas, bija pareizs. Individuālas situācijas vērtēšana liegtu iespēju operatīvi rīkoties un piešķirt atbalstu 9040 saimniecībām, no kurām lielākā daļa ir mazās un vidējās saimniecības. Individuālās vērtēšanas iespēja liegtu iespēju piešķirt atbalstu jau 2020. gadā un novēlota atbalsta gadījumā sekas būtu neatgriezeniskas.
 
Tāpat LOSP noraida pārmetumus, ka atbalsta maksājumi no valsts budžeta ne tikai kompensējuši nozaru ieņēmumu samazinājumu, bet atsevišķām lauksaimniecības nozarēm pat palielinājuši ieņēmumus salīdzinājumā ar attiecīgiem iepriekšējo gadu periodiem. VK citstarp norāda, ka piena nozarē atbalsta aprēķiniem piena ražotājiem bija jāņem vērā cenu tendences ilgākā laika posmā, ietverot periodu no 2014. līdz 2016. gadam. Jāatzīst, ka tādējādi VK atzīst nespēju iedziļināties lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas specifikā un tirgus analīzē. Atgādināsim, ka 2014. - 2016.gadā Krievijas noteiktā embargo dēļ nozare piedzīvoja vienu no vissmagākajām krīzēm, tādēļ šo periodu ZM objektīvi nevarēja ņemt vērā aprēķinos par 2020. gada piensaimniekiem nepieciešamo atbalstu. Latvijas piensaimnieki hroniski par saražoto piena kilogramu saņem vidēji par 5 centiem mazāk nekā ir ES vidējā piena iepirkuma cena, turklāt pērn pavasara krīzē Latvijā iepirkuma cena samazinājās daudz ievērojamāk nekā ES vidēji un starpība pieauga pat līdz 8 centiem. Piemēram, saņemtais iespējamais atbalsts par vienu govi bija 172 EUR, bet ne visas saimniecības to saņēma, dēļ valsts noteiktiem limitiem. Savukārt, vērtējot pēdējo sešu mēnešu kritumu pret pirmajiem trijiem mēnešiem 2020.gadā, zaudējumi sastādīja 226,46 EUR uz vienu govi. Līdz ar to valsts izmaksātais atbalsts palīdzēja piensaimniecībām noturēt konkurētspēju.
 
 
 
 
 
 
Informāciju sagatavoja:
Gundars Jankovs
26672234
gundars.jankovs@losp.lv