Latvijā iegūstamais sapropelis kā poteniciālais bioloģiskais mēslojums un bioloģiska barības viela lopkopībā.
LLU sadarbībā ar partneriem LOSP, Ogres Piens, Stādu audzētāju biedrība, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, Agroresursu, SIA Valmiera Agro un ekonomikas institūts, SIA “Ainava GG realize projektu “Sapropelis un tā dauzdveidīgās izmantošanas iespējas lauksaimniecībā”
Projekts uzsāka realizāciju 2018.gadā un 2022.gada rudenī plānots iepazīstināt ar projekta noslēdzošiem rezultātiem un ekonomisko rādītāju analīzes rezultātiem.
PROJEKTA MĒRĶIS:
Izpētīt un izstrādāt energoefektīvas un ekonomiski pamatotas sapropeļa ieguves (dehidratēšanas) tehnoloģijas Latvijas apstākļos un izvērtēt sapropeļa kā bioloģiski aktīvas piedevas un augsnes mēslošanas līdzekļa piemērotību lauksaimniecības nozarēs.
Apakšmērķi:
- Sapropeļa dehidratācijas metodes izstrāde;
- Sapropeļa kā bioloģiskā mēslojuma un augsnes substrātu produktu izpēte;
- Bioloģiski aktīvas sapropeļa lopbarības piedevas izpēte lopkopībā
Projekta ietvarā tika realizēta starpposma rezultātu prezentēšana interesentiem, zinātnes un lauksaimniecības nozares pārstāvjiem.
Pirmā seminārā laikā klātesošie uzzināja gan kas ir sapropelis, no kā tas sastāv, kādēļ tas tik vērtīgs, kā arī par sapropeļa ieguvi, žavēšanas tehnoloģijām.
SIA “Ainava GG” Valdes loceklis Guntis Gūtmanis : “Ja sapropeļa ieguve un izmantošana lauksaimniecībā veiksmīgi ieviestos praksē, tās būtu gan jaunas darba vietas, gan vides uzturēšana vienlaicīgi. “
Semināra laikā bija iespēja iegūt padziļinātu informāciju par humātiem un to unikālajām īpašībām, kā tie rodas un to sastāvu, ieguves metodes, par to semināra dalībniekus iepazīstināja LLU vadošā pētniece Ilze Vircava.
Humātu izmanto ne tikai lauksaimniecībā, bet arīdzan kosmētikā, medicīnā, vides inženierijā utt.
Projekta ietvarā tiek veikti vairāku posmu izmēģinājumi uz teļiem, tos piebarojot konkrētās devās ar Na Humātu un vērojot to vispārīgos veselības rādītājus un dzīvssvara pieaugumu.
Plānots teļus vērtēt arī pēc projekta noslēguma- izdarīt secinājumus, kā tālāk ilgtermiņā Na humāta piebarojums atstāj ietekmi uz izslaukumu un atnešanos. Sapropeļa un no tā, LLU Augsnes un augu zinātņu institūta laboratorijā, iegūtā nātrija humāta izmantošanas iespējas Holšteinas šķirnes telēm un sasniegtiem rezultātiem katrā posmā klātesošos informēja - LLU LF DZZI profesore, Dr. agr.Daina Kairiša.
Par sapropeļa sastāva nozīmīgumu, un vai sapropeļa un nātrija humāta barības piedevas nerada kaitējumu un nevēlamu iedarbību uz teļu organismu, vērtēja LLU Profesore, Veterinārmedicīnas fakultāte,Dr.med.vet., Anda Valdovska.
“Ogres piens” pārstāvji semināra dalībniekus iepazīstināja ar saimniecības darbības principiem un menedžmentu attiecībā uz teļiem. Kā arī semināra otrajā daļā dalībniekiem bija iespēja saimniecību apmeklēt un diskusiju turpināt ar saimniecības un projekta ekspertiem.
Biedrības ” Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija” valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis semināra noslēgumā uzsvēra, ka svarīgi ir projekta īstenotājiem detalizēti izpētīt bioloģisko regulu prasības, gan uz bioloģisko mēslojumu, gan bioloģiskajām barības piedevām, lai projekta darbība un rezultāts atbilstu attiecīgajām prasībām.
Šobrīd tika prezentēti rādītāji pēc 2 posmiem. Rudens seminārā jau tiks apkopoti visu posmu galējie rezultāti un izrēķināts ekonomiskais pamatojums- izmaksu un ieguvumu proporcija.
Projekts paredz arī izmēģinājumus divos papildus virzienos: cāļu piebarošanā un datu analīzē un bioloģiskā sapropeļa mēslojuma izstrāde.
Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzfinansēts projekts Lauku attīstības programmas 2014. – 2020.gadam (LAP) 16.pasākuma “Sadarbība” 16.1. apakšpasākuma “Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projekta īstenošanai ” ietvaros.
