Latvijā 2022. gadā bioloģiskās lauksaimniecības nozare turpinājusi attīstīties gan apsaimniekoto platību, gan operatoru skaita pieauguma ziņā.
Tomēr inflācijas, energoresursu dārdzības un citu izaicinājumu ietekmē globāli vērojama bioloģiskās pārtikas tirgus stabilizēšanās, izejot no spēcīgās izaugsmes fāzes, kas bija novērojama iepriekšējos gados.
Bioloģiskās lauksaimniecības zemes īpatsvars Latvijā sasniedzis 16%, līdere bioloģisko platību ziņā – Francija, visvairāk bio ražotāju – Itālijā.
Latvijā 2023. gada janvārī reģistrēti 4 453 sertificēti bioloģiskās lauksaimniecības operatori, no kuriem gandrīz 4,2 tūkst. ir pārtikas ražotāji – lielākoties zemnieku saimniecības, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta apkopotā statistika. Gada laikā bio operatoru skaits palielinājies par 14.
Savukārt bioloģiski apsaimniekotās zemes platības kopš 2022. gada sākuma pieaugušas par gandrīz 16 tūkst. ha, sasniedzot 314,6 tūkst. ha. Tie ir 16% no kopējās apsaimniekotās lauksaimniecības zemes Latvijā. Vidēji Eiropas Savienības valstīs šis rādītājs ir 9,6%.
Bioloģiskās lauksaimniecības zemes kopējā platība gada laikā Eiropā palielinājusies par gandrīz 0,8 milj. ha, sasniedzot 17,8 milj. ha. Francija ar gandrīz 2,8 milj. ha bio platību ziņā ir pirmajā vietā, savukārt visvairāk bioloģiskās pārtikas ražotāju ir Itālijā – 75,9 tūkst. (Eiropā kopumā – vairāk nekā 440 tūkst.).
Lielākais bio mazumtirdzniecības apjoms – Vācijā, straujākais pieaugums – Igaunijā, visvairāk tērē šveicieši un dāņi.
2021. gadā patērētāji Eiropā par bioloģisko pārtiku vidēji uz vienu cilvēku tērējuši 66 eiro (Eiropas Savienībā – 104 eiro). Aizvadītajā desmitgadē no 2012. līdz 2021. gadam patērētāju izdevumi bioloģiskajai pārtikai uz vienu iedzīvotāju ir dubultojušies. Līderi šajā jomā ir pircēji Šveicē un Dānijā (attiecīgi 425 un 384 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā).
Vācijā 2021. gadā ar 15,9 mljrd. eiro apgrozījumu bija lielākais bioloģiskās pārtikas tirgus Eiropā, liecina Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības pētniecības institūta FIBL apkopotie jaunākie dati. Visstraujākā tirgus izaugsme bija vērojama Igaunijā, kur mazumtirdzniecība ar bioloģiskajiem produktiem pieauga par 21%. Dānijā pārtikas tirgū bioloģiskie produkti aizņem vislielāko daļu – 13%, kam seko Austrija ar 12%.
Bio tirgus Eiropā un pasaulē sasniedzis jaunu virsotni, bet kara ietekmē vērojama izaugsmes stabilizēšanās.
Latvijā netiek apkopoti bioloģiskās pārtikas mazumtirdzniecības statistikas dati, taču kopumā Eiropas bioloģisko produktu tirgus 2021. gadā sasniedzis kārtējo virsotni – 54,5 mljrd. eiro. Mazumtirdzniecības pieaugums gan bijis lēnāks nekā iepriekšējos gados – Eiropas bio tirgus pieaudzis par četriem procentiem ierasto divciparu skaitļu vietā. Bioloģiskās pārtikas tirgus 2021. gadā arī globāli pakāpies līdz augstākajam punktam, pirmo reizi vēsturē nonākot līdz 124,8 mljrd. eiro apgrozījumam (gadu iepriekš – 120,6 mljrd. eiro).
Lai gan kopējo statistikas datu par 2022. gadu vēl nav, analītiķi prognozē, ka Krievijas izraisītā kara ietekmē (inflācijas kāpums, energoresursu krīze, sabiedrības patēriņa paradumu maiņa) ekoproduktu pārdošanas izaugsme 2022. gadā pirmo reizi aptuveni 20 gadu vēsturē ir sabremzējusies. Tomēr ekspertu ieskatā tā vērtējama kā nozares stabilizēšanās ārēju apstākļu ietekmē, nevis lejupeja, un, beidzoties karam, paredzama izaugsmes atjaunošanās.
Pašmāju bioloģiskās pārtikas ražotāji ikgadējā starptautiskajā izstādē Biofach Vācijā.
Jaunākie dati par bioloģisko lauksaimniecību pasaulē tika prezentēti Vācijā, kur no 14.-17. februārim norisinājās ikgadējā bioloģiskās pārtikas izstāde Biofach un līdztekus tai –nozares kongress. Tajā iezīmējās tādas pārtikas nozares tendences kā «vegāniskais satiek tradicionālo», «mazāk ir vairāk», «ēst glokāli».
Viens no bioloģiskās nozares gada nozīmīgākajiem notikumiem bija pulcējis ekspertus, politiķus, zinātniekus un vairāk nekā 2,5 tūkst. bioloģiskās pārtikas nozares dalībnieku no 95 valstīm. Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu mūsu valsts stendā darbojās 12 pašmāju bioloģiskie ražotāji, viņu vidū – Dobeles dzirnavnieks, Aloja Starkelsen, Rāmkalni Nordeco, Lat Eko Food, Milzu!, Cesvaines piens.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītāja Gustava Norkārkļa komentārs:
– Par spīti krīzēm bioloģiskā lauksaimniecība turpina attīstīties, parādot, ka ir noturīga pret dažādām grūtībām. Tas pierāda, ka arī ilgtermiņā bioloģiskā lauksaimniecība būs spējīga pārvarēt dažādus izaicinājumus. Vienlaikus tā ir risinājums izaicinājumiem, kas saistīti ar pārtikas nodrošinājumu nākotnē. Ne velti Eiropas Zaļais kurss paredz vairāk spēku veltīt bioloģiskās ražošanas metožu plašākai izmantošanai: 2030. gadā Eiropas Savienībā 25% no lauksaimniecības zemes būs jāapsaimnieko bioloģiski un līdztekus ievērojami jāsamazina sintētisko pesticīdu, minerālmēslu un antibiotiku lietošana. Tā kā Latvijā jaunās Kopējās lauksaimniecības politikas 2023.-2027. gadam atbalsta sistēma nav labvēlīga bioloģiskajiem lauksaimniekiem, ir grūti prognozēt turpmākās platību izmaiņas, bet paredzu, ka kopumā izaugsme turpināsies, jo esošie lauksaimnieki turpina strādāt pie ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanas un ražības kāpināšanas.
Plašāka informācija: Raivis Bahšteins, biedrības «Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija» lauksaimniecības politikas eksperts, raivis@ekoprodukti.lv, +371 29495001
