LOSP: nozarei nepieciešami aktīvi, zinoši un strādāt griboši cilvēki

LSIF projekts

Tiekoties LOSP laukaugu nozares vadošajiem ekspertiem, pārskatot nozarē valdošās problēmas, kā arī izrunājot jaunumus un iespējas, Eiropas Sociālā fonda projekta „Lauksaimnieku un lauku pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbības stiprināšana - aktīvai un kvalitatīvai līdzdalībai lēmumu pieņemšanā ” ietvarā, LOSP eksperti atzina, ka galvenais ir noskaidrot kopīgo lauksaimniecības mērķi, lai katra atsevišķā nozare zinātu, kas darāms.

Šis jautājums par kopīgu nozares stratēģiju un mērķi, lauksaimnieku organizācijās izskan jau labu laiku, bet ņemot vērā Latvijas nepastāvīgos ekonomiskos un finansiālos aspektus, kā arī mainīgos tirgus apstākļus ar citām valstīm, neviens nav uzņēmies sastādīt stratēģiju ilgākam laika posmam. Tas ir klupšanas akmens nozarei - atzina laukaugu speciālisti, ja vien būtu zināma stabilitāte, lauksaimniecības nozarē strādājošie arī būtu mērķtiecīgāki un nemigrētu no vienas nodarbes uz citu, vadoties pēc atbalsta maksājumu lieluma.

Vērtējot sēklkopības nozari Latvijā, daudzu sugu sēklas Latvijā nav pieejamas un tās nākas ievest, tādejādi sadārdzinot ražošanas izmaksas. Sēklu ražošanas apjomi Latvijā pēdējos gados ir ievērojami samazinājušies. Latvijā līdz minimumam ir samazinājusies dārzeņu sēklkopība, lai gan patērētāji pieprasa vietējo gurķu, tomātu sēklas. Latvijas sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā ir reģistrēti ap 450 uzņēmumu, bet aktīvi darbojas apmēram puse no tiem. “Šo nozari reglamentē liels normatīvo dokumentu klāsts, kas uzņēmējam savā darbībā jāpārzina un jāievēro. Sēklaudzētāji Latvijā sūdzas, ka nav stabila sēklu pieprasījuma, un maz iegulda tieši sēklkopībai nepieciešamās materiāli tehniskās bāzes attīstībā. Bet iekārtu modernizācija un jaunu zināšanu apguve ir pamats nozares attīstībai saimniecībās. Latvijā sēklu pieprasījums pa gadiem var būtiski atšķirties, jo daudzi zemnieki, īpaši - labvēlīgos gados, plaši izmanto pašaudzētās sēklas. Diemžēl šo sēklu kvalitāte bieži vien netiek pārbaudīta. Bet ikvienam lauksaimniekam jāatceras: ja gribam iegūt stabilas un augstas ražas, ir jāsāk ar konkrētas šķirnes kvalitatīvu sēklu izvēli”- atzina Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas prezidente Sanita Zute.

Semināra otrajā daļā LOSP eksperti pievērsās vienai no senākajām kultūrām, kas nāk no Hercoga Jēkaba laikiem un ir uzskatāma par cilvēka “otro maizi”- kartupeļu audzēšanai Latvijā. Pēc 2010.gada datiem kartupeļu platība Latvijā aizņem 30 tūkst. ha un šobrīd Latvijā kartupeļus audzē pārtikai, pārstrādei (čipšiem, cietei) sēklai un lopkopībai.

Kļūdains ir sabiedrības pieņēmums, ka sēklai labākie ir mazie kartupeļi - mazie kartupeļi ir kādu iemeslu pēc neattīstījies kartupelis un nav labākais materiāls nākamā gada lielajai ražai.
Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētājai Aigai Krauklei ir savs padoms:” Sēklu vislabāk stādīt atsevišķi, novācot tikai sēklas materiālu. Svarīgi ir izlasīt slimos cerus un atjaunot kādu daļu sēklas ik gadu.” Interesanta kartupeļu audzēšanas metode klātesošajiem likās kartupeļu audzēšana zem salmiem, tos nav jāravē, jārušina, tik vien kā salikt uz zemes, virsū uzklāt 40cm salmu, kas veido īpašu mikroklimatu, līdz ar to nerodas nezāles un rudenī atliek novākt salmus un nolasīt kartupeļus, kas nav pat jāatar.

“Tomēr problēmas nozarē sākas ar sēklas materiālu, jo sēkla ir dārga, par cik sēklas audzēšanas izmaksas dārgas. Tomēr ir tik būtiski, lai būtu laba sēkla, kas ir pamatakmens labai ražai un slimību ierobežošanai. Kartupeļu nozare nav tā lielākā Latvijā, tomēr cenšamies pierādīt savu nozīmīgumu kopējā lauksaimniecībā.” - atzina A.Kraukle.

Nākamajās projekta aktivitātes tiks padziļināti iepazītas piena nozare, netradicionālo nozaru darbība, kā arī jauno lauksaimnieku iespējas un problēmas.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) 2011.gada 1.februārī uzsāka Eiropas Sociālā fonda projekta 1DP/1.5.2.2.2/10/APIA/SIF/087 „Lauksaimnieku un lauku pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbības stiprināšana - aktīvai un kvalitatīvai līdzdalībai lēmumu pieņemšanā ” īstenošanu.

“93% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.” Projekta īstenošanas un attiecināmo izmaksu periods ir no 01.02.2011 līdz 30.11.2011.

Sīkākai informācijai:
LOSP birojs
tel: 67027320

Informāciju sagatavoja: Indra Cimermane, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).