Pieņemot lēmumus par kopējo lauksaimniecības politiku, organizācijām ir jāieklausās lauksaimnieku viedoklī

26.janvārī noslēdzās biedrību „Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome“ un „Zemnieku saeima“ kopīgi rīkotā informatīvā kampaņa „Kopējā lauksaimniecības politika – rītdiena sākas šodien“. Kampaņas ietvaros Jelgavas pilī notika noslēguma konference, kurā piedalījās ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu eksperti no Lietuvas, Somijas, kā arī pārstāve no COPA/COGECA, kura prezentēja pozīcijas gan jautājumos par tiešmaksājumu izlīdzināšanu, gan lauku attīstību kopumā.

Turpmākais gads būs izšķirošais posms KLP reformas jautājumā, kas noteiks, vai Latvijas lauksaimnieki no ES saņems vienlīdzīgus maksājumus sev vēlamā apjomā un kā attīstīsies lauksaimniecības nozare Latvijā. Konferences laikā tika prezentēts 5 reģionālo semināru rezultātu apkopojums, kā arī Latvijas lauksaimniecībai būtiskākie punkti valsts pozīcijā par lauksaimniecības un lauku attīstības nākotni.

Kā jau tika informēts, visos semināros Latvijas reģionos kopumā piedalījās ap 400 lauksaimnieku. Lauksaimnieki seminārus vērtēja atzinīgi, kā arī semināru laikā piedalījās organizāciju kopējā viedokļa veidošanā, atbildot uz jautājumiem par to, kas ir aktīvs lauksaimnieks, maza saimniecība, ko piedāvā un pieprasa zaļās komponentes ieviešana saimniekošanā, kā veidot nākotnes lauksaimniecības politiku Latvijā?

Konferenci atklāja Latvijas Republikas zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kura uzrunājot lauksaimniekus, atgādināja, ka Baltijas valstu situācija tiešmaksājumu ziņā ir unikāla un pilnīgi atšķirīga no citām Eiropas Savienības (ES)dalībvalstīm, līdz ar to šī jautājuma risināšanā ir iesaistījušas visas trīs valstis kopā: Latvija, Lietuva un Igaunija. Arī šodien tiksies Baltijas valstu zemkopības ministri, lai precizētu kopīgo pozīciju par tiešmaksājumiem, lai turpmākajās sarunās varētu iziet jau ar konkrētu pozīciju.

„Katram jāapzinās sava vieta un iespējas, ko mēs varam panākt. Latvijai ir vajadzīgs savs stratēģiskais lauksaimniecības nozares redzējums, pretējā gadījumā veidojas situācija, ka strādājam pēc principa, ka darām tikai to, kas tagad ir izdevīgi, un, ja rīt tas nebūs izdevīgi, tad vairs nestrādāsim – tā nav ilgtermiņa domāšana. Mums jāturpina cīnīties, ne tikai visām sabiedriskajām organizācijām, bet arī visām Baltijas valstīm jābūt vienotām,” uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks.

Arī LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs vērsa uzmanību uz to, ka ir nepieciešams valstiskais redzējums par Latvijas lauksaimniecību, jādefinē un jāsaprot, ko konkrēti mēs vēlamies sasniegt:„Kopējās lauksaimniecības politikas kontekstā jāuzsver trīs svarīgākie mērķi – dzīvotspējīga pārtikas ražošana, dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un rīcība klimata jomā, kā arī līdzsvarota teritoriālā attīstība.”

"Raugoties uz lauksaimniecības attīstību Latvijā, mūsu galvenā prioritāte ir Latvijas lauksaimnieku konkurētspēja Eiropas Savienībā un pasaulē. Mūsu zemnieku saražotās produkcijas kvalitāte tiek ļoti augstu vērtēta. Pašlaik mēs šo potenciālu nevaram pilnībā realizēt, jo ES lauksaimniecības politika ne mūsu, ne citu ES jauno dalībvalstu lauksaimniekiem nenodrošina vienlīdzīgas konkurences iespējas. Tādēļ mēs kopā ar pārējo Baltijas valstu lauksaimniekiem neatkāpsimies no savām prasībām par Latvijai, Lietuvai un Igaunijai labvēlīgu KLP. Vienlaikus, arī valsts līmenī nepieciešams formulēt, kas ir mūsu prioritārie ražošanas virzieni nākotnē - vai tā būs graudkopība, gaļas liellopu audzēšana, lauku tūrisms. Arī katram lauksaimniekam jādomā par saražotās produkcijas pievienoto vērtību un veiksmīgu pārdošanu," konferencē uzsvēra Maira Dzelzkalēja, Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece.

LOSP vadošā eksperte, Ginta Jakobsone: „Galvenokārt maksājumi ir pretrunā ar godīgas konkurences principu, kas nozīmē, ka Latvijas lauksaimniecības produktu ražotāji pakāpeniski tiek izstumti no vienotā ES tirgus. Nevienlīdzīgie maksājumi veido nelabvēlīgu situāciju Latvijas darba tirgū un Latvijas lauksaimniekiem ilgstoši rada ierobežotas iespējas investēt ražošanas attīstībā un zemes iegādē. LOSP ir par tiešo maksājumu atšķirību izlīdzināšanu un ES vispārējo principu ievērošanu, jo dalībvalstis ir apņēmušās ar kopīgu rīcību nodrošināt savu valstu ekonomisko un sociālo attīstību, likvidējot šķēršļus, kas sadala Eiropu un ir atzinušas, ka šķēršļu pārvarēšana prasa saskaņotu rīcību, lai nodrošinātu vienmērīgu izaugsmi, līdzsvarotu tirdzniecību un godīgu konkurenci.”

Mindaugas Maciulevičius, Lietuvas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes loceklis: “Ir apbrīnojami, cik visām Baltijas valstīm ir līdzīga situācija, tāpēc arī jāiet vienots ceļš, ko jau iezīmējusi, kopīgā Baltijas valstu Vienošanās deklarācija, ko Berlīnē parakstīja visu Baltijas valstu zemkopības ministri un vadošās nevalstiskās organizācijas. Mums kopīgi jāpanāk taisnīgi un vienlīdzīgi I pīlāra tiešie maksājumi, kā arī spēcīgs II pīlāra atbalsts.”

„Somijas lauksaimniecības attīstības stratēģija 2007 – 2013 gadam fokusējas uz ekonomisku, ekoloģisku un ētisku lauksaimniecības ilgtspējību, veicinot uzņēmējdarbību laukos un atbalstot vietējās iniciatīvas. Iezīmējot problēmas, ar ko Somijai būs jāsaskaras Lauku attīstības politikā, jāsecina, ka galvenokārt tās būs  finansējums, Eiropas Savienības – nacionālās – ekonomiskās krīzes, KLP -  lauku attīstība –  reģionālā attīstība, mazāk labvēlīgo apvidu maksājumi, lauksaimniecības  programmā – zaļā komponente I pīlārā, kā arī inovācijas un citu aktivitāšu loma attīstībā,” informēja Somijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju un meža īpašnieku  apvienības MTK starptautisko  lietu vadītājs Juha Ruippo

LOSP valdes loceklis Armands Krauze: „Smagākās diskusijas vēl ir tikai priekšā, bet reģionālie semināri jau ir parādījuši sabiedrības viedokli, kas skaidri iezīmē virzienu par ko mums jācīnās un jāatdzīst, ka bieži vien organizāciju centieni ir pretrunā ar sabiedrības un lauksaimnieku viedokli. Lai cīņa būtu vienota un mērķtiecīga, organizācijām ir vairāk jāieklausās lauksaimnieku viedoklī.”

 

Plašāka informācija

Sarmīte Babāne

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes

projektu vadītāja

Tālr.: 67027274

E-pasts: sarmite.babane@losp.lv

 

Mārtiņš Trons

Zemnieku saeimas

lauksaimniecības politikas eksperts

Tālr.: 67027044

E-pasts: zsa@zemniekusaeima.lv

 

COPA ir Eiropas līmeņa profesionālo lauksaimnieku organizāciju komiteja, kas pārstāv lauksaimniekus ES un starptautiskās institūcijās. COPA ir dibināta 1958. gadā.

 COGECA ir Eiropas līmeņa lauksaimniecības kooperācijas komiteja, kas pārstāv kooperatīvu intereses ES un starptautiskās institūcijās. COGECA ir dibināta 1959. gadā. Kopš 1962. gada COPA un COGECA apvienoja birojus un kopīgi pārstāv Eiropas lauksaimnieku un kooperatīvu intereses.

___________________________________________________________________________________

„Šī informācija sagatavota ar 50 % Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par šīs informācijas saturu pilnībā atbild biedrības “Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome” un “Zemnieku saeima” un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Kopienas viedokli.”