Šā gada 9. janvārī aizvadīta Latvijas lielākās lauksaimniecības nozares un lauksaimnieku pārstāvošās nevalstiskās organizācijas - biedrības “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” (LOSP), valdes sēde, kurā tika skatīti nozarei un biedrībai svarīgi jautājumi, kā arī izvirzītas galvenās LOSP darba prioritātes.
Valdes sēdē LOSP valdes locekļi, aizvadot plašas diskusijas, lēma par prioritārajiem biedrības darba mērķiem 2025. gadā. Pirmkārt, par darbu pie apgrūtinājumu un ierobežojumu mazināšanas lauksaimnieku darba procesos, lai ilgtermiņā mazinātu nesamērīgo birokrātisko slogu, kas negatīvi ietekmē lauksaimniecības procesu pilnvērtīgu un operatīvu veikšanu.
LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis: ”Svarīgi, lai iestādes izprot lauksaimnieku darbu, kas pašos pamatos ir uz lauka, darbs ar dzīvniekiem u.c. Lauksaimnieki vistiešākajā nozīmē ir lauksaimnieki, nevis pilna laika papīru rakstītāji. Saprotams, ka nepieciešams pildīt saistības un sniegt atskaites, kā arī gatavot visdažādākos dokumentus. Taču šobrīd tas apjoms, tie dokumentu kalni, kas jāveido dienu no dienas, gluži vienkārši ir nesamērīgi lieli. Turklāt jāņem vērā, ka šo dokumentu sagatavošana aizņem gan laiku, gan prasa pat augsta līmeņa profesionālas zināšanas. Tas traucē pilnvērtīgu pievēršanos lauksaimniecības darbiem - un to ne tikai ir nepieciešams, bet arī ir reāli iespējams mainīt tā, lai funkcijas tiktu izpildītas, vienlaikus nebremzējot lauksaimniecības procesus. Ne mazāk svarīgi ir strādāt pie tādu ierobežojošo faktoru mazināšanas kā nepārtrauktas pārbaudes - lai arī nepieciešamas, jautājums ir par to apjomu. Arī darbs un sadarbība ar bankām ir jāveicina, lai mazinātu kredītu pieteikumu atteikumu apjomus reģionos - jo kā jau ikvienā uzņēmējdarbībā - arī lauksaimniecībā attīstībai un izaugsmei ir nepieciešams finansējums, kas bieži vien lauksaimniekiem uzkrājumos nav.”
Otrkārt, LOSP 2025.g. plānā iekļauts darbs pie pārtikas nodrošinājuma un pieejamības veicināšanas Latvijā. Valdes sēdē tika īpaši izceltas konstatētās problēmas ar nesamērīgu uzcenojumu pārtikai tirdzniecības vietās, kā arī krasās pārtikas cenu atšķirības dažādu, līdzvērtīgu mazumtirgotāju veikalu plauktos.
LOSP valdes locekle Agita Hauka: “Pārtika ir katra Latvijas iedzīvotāja ikdienas nepieciešamība. Esam gandarīti, ka, pateicoties LOSP iniciatīvai “Tiesības zināt, ko liekam galdā!”, veikalos jau šobrīd pārtikas cenu zīmēs norādīta pārtikas izcelsmes valsts. Taču arī šeit mums vēl ir, kur augt! Arī reklāmas materiālos - dažādos bukletos, televīzijā un citur - būtu jānorāda katra produkta izcelsmes valsts. Ir jāturpina darbs, lai arī interneta veikalos katram produktam pie tā attēla vai nosaukuma tiktu norādīta izcelsmes valsts. Turklāt apjomīgs darbs būs jāveic arī, lai palielinātu vietējās pārtikas pieejamību un īpatsvaru veikalu plauktos, kā arī iespējami taisnīgu šo produktu tirgus cenu noteikšanu. Mēs saprotam, ka katrs veikals var izvēlēties - kādus produktus, par kādu cenu iepirkt no ražotājiem un pārstrādātājiem, kā arī izplatītājiem, taču uzcenojuma noteikšanā nedrīkstētu būt favorītisms uzņēmuma paša zīmolam vai kādam citam faktoram, kas produkta uzcenojumu veido tā, lai importa produkts šķistu pievilcīgāks, nekā vietējais produkts, vien zemākas cenas dēļ.”
Papildus LOSP valde vērsa uzmanību uz to, ka pārtika un pārtikas nodrošinājums ir valsts drošības garants Latvijai - ka valstij ir kritiski svarīgi nodrošināt savus iedzīvotājus ar pārtiku, it sevišķi šajos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos.
Treškārt valde lēma, ka būtiski strādāt arī pie lauksaimnieku nodrošināšanas ar darbaspēku. LOSP valdes loceklis Jānis Gaigals: “Tas ir kā koks ar diviem galiem. Vietējā darbaspēka tirgū atrast darbiniekus ir ļoti, ļoti grūti. Īpaši mazkvalificēto darbu veikšanai. Bet jāmaksā ir vidējā darba samaksa un nodokļi, kas ir vairāk nekā 1500,- EUR mēnesī. Vienlaikus VID dati liecina, ka vienkāršo darbu veicēju vidējā bruto alga ir nedaudz vairāk par 1000,- EUR. Līdz ar to, pildot normatīvajos aktos noteikto, piesaistot viesstrādniekus lauksaimnieki ievērojami pārmaksā, ja izvēlas iet šo ceļu. Un vēl - tirgū ir parādījies varētu teikt, ka unikāls uzņēmējdarbības veids, kas šo kārtību izkonkurē. Piemēram, Polijas uzņēmumi “izīrē” darbaspēku un sūta uz Latviju, secīgi juridiski skaitās, ka šie strādnieki ir no Eiropas Savienības, taču to darbaspēks izmaksā ievērojami mazāk. Ir gadījumi, kad VID pieprasa maksāt nodokļus divas reizes. Šī situācija ir jāmaina tā, lai izskaustu šādas pelēkās zonas eksistenci, padarītu šo kārtību vieglāku un sasniedzamāku, lai nodrošinātu lauksaimniecības nozares pilnvērtīgu funkcionēšanu, it sevišķi - karstākajās lauku darbu sezonās, kad darba rokas akūti trūkst.”
Vienlaikus tika uzsvērts, ka būtiski strādāt pie bezdarbnieku skaita samazināšanas valsts mērogā. Valdes diskusijās tika norādīts, ka nepieciešams veidot atbalsta mehānismus bezdarbniekiem, piemēram, papildus apmācību kursus, kas cieši saistīti tieši ar lauksaimniecības nozari. Kā arī ne mazāk svarīgi veidot sistēmisku pieeju tiem potenciālajiem darba tirgus dalībniekiem, kas šobrīd ir ārpus legālā nodarbinātības tirgus. “Valsts institūcijām nevajadzētu likt "vienā maisā" nelegālo migrantu transportētājus un stratēģiskos pārtikas ražošanas uzņēmumus, kuriem viesstrādnieki ir vitāli nepieciešami ražošanai,” norāda J.Gaigals.
コメント