Bulduros ainavu dārzniekus mācīs ciešākā sadarbībā ar darba devējiem
Nozares uzņēmumi turpmāk aktīvi līdzdarbosies gan mācību satura veidošanā, gan jauno speciālistu prasmju vērtēšanā, ieviešot jaunu pieeju ainavu dārznieku izglītošanā Bulduru tehnikumā. Lai pārrunātu šādas sistēmas pielāgošanu Latvijas tirgum un klātienē redzētu dārzkopības apmācības procesu, 5. novembrī tehnikumu apmeklēja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) eksperti, uzņēmēji un projekta partneri no Šveices.
Nozarē balstītas izglītības ieguves modeļa izstrāde ir daļa no projekta “Nozarē balstītas profesionālās izglītības attīstība” aktivitātēm. Nozarē balstītās mācībās uzņēmēji ne tikai pieņems praktikantus uz prakses laiku - viņi palīdz noteikt, ko audzēkņiem mācīt, un vērtē, vai jaunais speciālists prot to, kas darbā tiešām vajadzīgs. Dārzkopības un lauksaimniecības uzņēmumiem tā ir iespēja pašiem ietekmēt, ar kādām prasmēm jaunie darbinieki ienāks nozarē.
Mūsdienīga vide un zinātne Bulduros
Vizītes laikā Šveices partneri klātienē apskatīja tehnikuma laboratorijas, praktiskās darbnīcas un dienesta viesnīcu. Šobrīd dārzkopības tehniķa programmas audzēkņi savas prasmes attīsta skolas siltumnīcās, dārzā un biotehnoloģiju laboratorijā, bet iegūtās zināšanas nostiprina nozares uzņēmumos. Tehnikuma siltumnīcās pašlaik aug ap 200 augu šķirņu, un daļu no izaudzētās ražas - avenes un dārzeņus - skola pārdod tirgū.
Īpašu interesi izraisīja tehnikumā darbojošais Biotehnoloģiju centrs, kas 2025. gadā ieguva oficiālu zinātniskās institūcijas statusu. Centrā tiek veikti nozīmīgi pētījumi par augu audzēšanu klimata kontrolētos apstākļos. Zinātnieki un audzēkņi šeit pēta, kā ar viedajām tehnoloģijām efektīvi plānot mēslošanu un augu aizsardzību situācijās, kad vienuviet tiek audzēti dažādi dārzeņi.
Ko var pārņemt no Šveices – un ko ne
Vizītes galvenā uzmanību tika veltīta produktīvām diskusijām starp LOSP ekspertiem un nozares uzņēmumu pārstāvjiem, skolu un šveiciešiem. Maiks Kūns (Mike Kuhn), Šveices partnera Hotel & Gastro formation Schweiz direktora vietnieks un izglītības jomas vadītājs, stāstīja, ka Šveicē tikai aptuveni katrs desmitais strādā profesijā, ko sākotnēji apguvis skolā. Viņš to neuzskata par problēmu: cilvēkus vajag mudināt izmēģināt dažādas jomas, un profesijas maiņa nav nekas slikts.
Arī Bulduros ir iespēja mācīties un pārkvalificēties pieaugušajiem. Tehnikuma Mūžizglītības centrs 2025. gadā kopā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti Lauku attīstības programmas ietvaros apmācīja 65 lauksaimniekus.
Tomēr Šveices modeli nevar vienkārši pārcelt uz Latviju, uzsver LOSP eksperts Andrejs Vītoliņš, SIA “Zemgales dārzi” vadītājs un Latvijas Stādu audzētāju biedrības (SAB) valdes priekšsēdētājs.
“Klātienes vizītes pašas par sevi ir ļoti noderīgas, jo ar kolēģiem var izrunāt nianses. Projekts ir tajā fāzē, kad nianses spēlē ļoti būtisku lomu,” Vītoliņš saka. “Būvējot savu sistēmu uz Šveices kolēģu pieredzes bāzes, mēs saprotam, ka atšķirības ir pietiekami lielas. Kaut vai atbildības sadalījums starp pusēm mums stipri atšķiras – pašvaldību iesaiste nav tik liela, kā gribētos, un arī pušu iespējas un pieejamie resursi nav tik lieli.”
“Taču tas nenozīmē, ka tagad vajag nolaist rokas un neko nedarīt,” piebilst Vītoliņš.
Par projektu
Projektu “Nozarē balstītas profesionālās izglītības attīstība” Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Projektā izveidos nozarē balstītu mācību modeli, kurā teorija un prakse ir ciešāk saistītas, izmēģinās jaunus vērtēšanas modeļus un izstrādās digitālus mācību materiālus konkrētām nozarēm.
Projekta partneri Latvijā ir LOSP, Lauksaimniecības tehnikas ražotāju un tirgotāju asociācija (LITA), Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija (LEEA) un Latvijas Restorānu biedrība (LRB), Šveicē – Šveices Federālā profesionālās izglītības un apmācības universitāte (SFUVET) un Hotel & Gastro formation Schweiz. Projekts norit no 2025. gada aprīļa līdz 2029. gada novembrim. Šveices finansējums ir 8,79 miljoni eiro, valsts līdzfinansējums – 1,85 miljoni eiro.
Comments