DAP priekšlikumi aizsargājamām jūras teritorijām apdraud piekrastes zvejnieku pastāvēšanu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP), izvērtējot Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) izstrādātos priekšlikumus aizsargājamo jūras teritoriju dabas plānam, norāda, ka tie ir nesamērīgi un atrauti no realitātes, turklāt tie pēc būtības neatbilst Latvijas nacionālajām interesēm. LOSP uzsver, ka šādu ierobežojumu pieņemšana nozīmētu tiešu triecienu piekrastes zvejniecībai, iznīcinātu darba vietas un reģionālo uzņēmējdarbību, kā arī liegtu turpināt vienu no būtiskākajām Latvijas kultūrvēsturiskajām tradīcijām – vietējo zvejniecību un paaudzēs nodotās zināšanas un prasmes.

Norādāms, ka DAP plānotie liegumi faktiski izbeigtu tradicionālo piekrastes zveju Latvijā. Līdz ar to no tirgus pazustu Latvijas sabiedrībā izsenis iecienīti vietējie zivju produkti, kas gadu desmitiem bijuši neatņemama Latvijas pārtikas kultūras un tradīciju daļa. “Tas ir absurdi un nav pieļaujami! Piekrastes zvejniecība nav masveida industrija – tie ir vien daži īsteni zivsaimnieki, kas videi draudzīgā veidā strādā piekrastē, izmanto vietējos resursus un nodrošina darbu reģionos, saglabājot un turpinot mūsu nacionālās tradīcijas un vērtības. Ar vienu administratīvu lēmumu šo nacionālo vērtību paredzēts vienkārši noslaucīt no zemes,” norāda LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Kā īpaši satraucošu faktu LOSP pārstāvji un zivsaimniecības nozares pārstāvji izceļ to, ka nav skaidrs, kāpēc no visiem iespējamajiem risinājumiem ir izvēlēta tieši visdrastiskākā pieeja. Būtiski ņemt vērā un izprast to, ka piekrastes zvejnieku ietekme uz vidi ir minimāla – zveja notiek ar pasīviem rīkiem, izmetot tīklus un tos pēc tam izceļot ar lomu, neiznīcinot jūras grunti un nebojājot biotopus. Turklāt šajā situācijā nedz Hidroekoloģijas institūts, nedz zinātniskais institūts BIOR nav snieguši pierādījumus, ka šāda zveja būtiski traucētu putniem ligzdošanas vai spalvu mešanas laikā. Nav datu par to, kādas sugas un kādā apjomā cieš no cilvēku klātbūtnes piekrastē. Līdz ar to secināms, ka lēmumi balstās vispārējos pieņēmumos un, iespējams, individuālā ideoloģijā, nevis faktos, un tas neatbilst ne zinātniskajai praksei, ne labas pārvaldības principiem.

Vienlaikus Eiropas Parlaments jau 2023. gadā ir skaidri norādījis uz mazapjoma piekrastes zvejas apdraudēto stāvokli un nepieciešamību to saglabāt un īpaši atbalstīt. Arī Eiropas Savienības regulējums uzsver, ka jānodrošina pienācīgs dzīves līmenis cilvēkiem, kuru iztika ir atkarīga no zvejas, kā arī jāveicina vietējo zvejas produktu noiets. Latvija pati pēdējos gados ir mainījusi attieksmi pret piekrastes zvejniecību, piešķirot atbalstu tās saglabāšanai un popularizēšanai, taču DAP piedāvātais plāns šo politiku nemaz nav ņēmis vērā. Tāpat nav arī vērtēta šo ierobežojumu sociāli ekonomiskā ietekme. Nav analizēts, kā tie ietekmēs piekrastes ciemu turpmāko pastāvēšanu, vietējo uzņēmējdarbību, tūrismu un aktīvo atpūtu uz ūdens. Sezonālais liegums no 15. marta līdz 31. augustam faktiski padarītu jūru par slēgtu teritoriju, kas skartu ne tikai zvejniekus, bet plašu sabiedrības daļu – arī tūrisma nozarē. Putnu aizsardzība nevar nozīmēt cilvēku izslēgšanu no jūras. Cilvēki un putni Baltijas piekrastē dzīvojuši līdzās gadsimtiem, un daudzās Eiropas valstīs piekrastes zveja turpinās arī putnu ligzdošanas teritorijās, piemērojot saprātīgus un mērķētus ierobežojumus, nevis visaptverošus aizliegumus.

LOSP ieskatā ne mazāk būtisks ir jautājums par atbalsta mehānismu finanšu līdzekļu izlietojuma pamatotību un lietderību. “Rodas jautājums, kā var pieļaut, ka laikā, kad valsts budžetā trūkst līdzekļu vairākām nozarēm, Eiropas Savienības finansējums tiek novirzīts projektam, kura rezultāts ir mēģinājums iznīcināt kārtējo lauksaimniecības nozari? Kāda ir šī projekta pievienotā vērtība sabiedrībai un valstij? Mēs esam pārliecināti, ka šādi pētījumi nav jāpārstrādā, bet gan tie ir jāaptur pilnībā, jo tie nesniedz nekādu faktos un datos balstītu pienesumu un turklāt vēl tikai vairo spriedzi starp valsts institūcijām, nozarēm un sabiedrību kopumā,” norāda LOSP valdes loceklis Jānis Šolks.

LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis: “Lauksaimniekiem ir apnicis nemitīgi cīnīties par tiesībām strādāt savā nozarē. Ir apnicis cīnīties ar birokrātiju, aizliegumiem un nesamērīgiem ierobežojumiem. Piekrastē vēl ir palikuši tikai daži īsteni zivsaimnieki, kas nodrošina videi draudzīgu zveju un rada nacionālus, tradicionālus produktus, kurus iecienījusi visa Latvija. Tas nav nekāds milzu bizness – tas ir cienījams darbs, kas balstās pārliecībā, atbildībā un paaudzēs nodotās vērtībās un aroda prasmēs. Latvija jau ir pierādījusi, ka spēj aizstāvēt savas tradīcijas, tostarp cīnoties par tradicionālajiem kūpinājumiem Eiropā. Tās ir mūsu nacionālās vērtības, un mēs nepieļausim to, ka patvaļīgs un nesamērīgs lēmums iznīcina tik vērtīgu nozari. Ir jābeidz strādāt pēc aizlieguma principa. Ir jāveido tādi risinājumi un pētījumi, kas sniedz ieguvumus, nevis nes finansiālus, reģionālus, kā arī tradicionālo vērtību zaudējumus Latvijai. Piekrastes zivsaimnieku skaits, gadiem ejot, jau tā ir sarucis, vai tiešām mēs vēlamies iznīcināt ar vienu rokas vēzienu to mazumu, kas mums vēl ir palicis?”

LOSP aicina atbildīgo ministriju – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, nekavējoties atsaukt izstrādāto aizsargājamo jūras teritoriju dabas plānu, pārtraukt šī projekta virzību un izvērtēt, kāpēc tas vispār ir tapis un kādi bija tā patiesie mērķi. Lauksaimnieki iestāsies par tiesībām strādāt savā nozarē un par Latvijas tiesībām saglabāt savu pārtiku, savu kultūru un savu identitāti.