Eiropas valstu lielākās lauksaimnieku organizācijas nosūtījušas kopīgu pozīciju valstu vadītājiem par vienotu reģionālo pozīciju ES

Š.g. 12. un 13. februārī Varšavā, Polijā, norisinājās Višegradas grupas (V4+) valstu lauksaimniecības palātu pārstāvju tikšanās, kurā piedalījās arī Baltijas valstu pārstāvji, tai skaitā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP), pārstāvot Latviju. Tikšanās laikā dalībnieki vienojās par nepieciešamību stiprināt reģiona kopīgo balsi Eiropas Savienības līmenī, īpaši ņemot vērā diskusijas par nākotnes Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un ES lauksaimniecības attīstības virzieniem pēc 2027. gada.

Sanāksmes dalībnieki uzsvēra, ka Centrālās un Austrumeiropas valstīm ir būtiski koordinēt savu nostāju, lai efektīvāk ietekmētu lēmumus Briselē. Vienota pozīcija ļauj aizstāvēt reģiona lauksaimnieku intereses, īpaši jautājumos, kas saistīti ar pārtikas drošību, saimniecību ekonomisko dzīvotspēju un godīgas konkurences nodrošināšanu tirgū. Pēc divu dienu sanāksmēs aizvadītajām diskusijām Polijas, Čehijas, Slovākijas, Ungārijas, Latvijas un Lietuvas lielākās lauksaimnieku organizācijas vienojās nosūtīt kopējo pozīciju valstu vadītājiem. Aicinājuma vēstule LR Ministru prezidentei Evikai Siliņai nosūtīta šodien, 2026. gada 17. februārī.

Dalībvalstu tikšanās ietvaros īpaša uzmanība tika pievērsta lauksaimniecības produktu cenu svārstībām un zemajām iepirkuma cenām, kas daudzviet apdraud saimniecību stabilitāti un investīciju spējas. Dalībvalstu pārstāvji norādīja, ka ES līmenī nepieciešami risinājumi, kas nodrošina stabilākus tirgus mehānismus un prognozējamāku atbalsta vidi lauksaimniekiem.

Diskusijās par nākamo KLP periodu tika uzsvērts, ka lauksaimniecības budžetam jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu pārtikas ražošanu un lauku teritoriju attīstību. Tika pausta nostāja, ka KLP jāpaliek kā atsevišķai un spēcīgai ES politikai, nevis jāintegrē citos fondos, kā arī jāsaglabā līdzsvars starp tiešmaksājumiem un lauku attīstības atbalstu. Vienlaikus dalībnieki akcentēja nepieciešamību būtiski mazināt administratīvo slogu un pārmērīgās prasības, kas sarežģī saimniecību ikdienas darbu.

Nozīmīgs jautājums bija arī ES tirdzniecības politika. Sanāksmes dalībnieki pauda bažas par ES tirgus atvēršanu trešo valstu produktiem, kas nereti tiek ražoti ar zemākiem vides, dzīvnieku labturības un pārtikas drošības standartiem. Tika uzsvērts, ka konkurencei jābūt godīgai – ja ES lauksaimniekiem tiek izvirzītas augstas prasības, tādiem pašiem standartiem jābūt piemērojamiem arī importētajai produkcijai.

Kopumā tikšanās apliecināja nepieciešamību ciešāk sadarboties un koordinēt rīcību arī ar Eiropas līmeņa lauksaimniecības organizācijām, lai nodrošinātu efektīvāku interešu pārstāvību. 

LOSP uzsver, ka šie jautājumi ir tieši saistīti ar Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju, ienākumu stabilitāti un nākotnes attīstības iespējām, tādēļ reģionāla un vienota pozīcija ES līmenī ir būtiska arī Latvijas lauksaimniecības nozares interesēs.