Jaunais EK piedāvājums apdraud lauksaimnieku nākotni
- LOSP
- Jul 18
- 3 min read
Eiropas Komisija š.g. 16. jūlijā iesniedza priekšlikumu par 2 triljonu eiro Eiropas Savienības budžetu 2028.-2034. gadam. Ņemot vērā to, ka dokumentā iekļauts jauns uzsvars uz ekonomikas konkurētspēju un aizsardzību, kas vienlaikus reformē noteikumus par lauksaimniecības un ekonomikas attīstības subsīdijām, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) pauž bažas par šī dokumenta graujošo ietekmi uz lauksaimniecības nozari. LOSP ieskatā šis piedāvājums ne tikai apdraud lauksaimniecības nozares stabilitāti un nākotni, bet arī veicina nozares politikas sadrumstalotību, birokrātiju un raisa nevienlīdzību lauku reģionos Latvijā un visā Eiropā kopumā.
LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis: “Mēs aicinām valdību, ārlietu ministri Baibu Braži un premjerministri Eviku Siliņu aktīvi strādāt un pieturēties pie Saeimā apstiprinātās Latvijas pozīcijas par Eiropas nākotnes budžetu un tā finansēšanas nosacījumiem, saglabājot lauksaimniecības nozarei atsevišķi nodalītu budžetu. Tikai tā iespējams nodrošināt nozares konkurētspēju, stabilitāti un attīstību ilgtermiņā. Tāpat aicinām Latvijas pārstāvjus Eiropas Parlamentā aktīvi iesaistīties un iestāties par Latvijas interesēm, aizstāvot Latvijas lauksaimniekus!”
LOSP valdes locekle, “Latvijas Zemnieku federācija” valdes priekšsēdētāja Agita Hauka: “Pārtikas ražošana un lauksaimniecības spēja nodrošināt sabiedrību ar pārtiku ir nacionālās drošības jautājums, nevis sekundāra izdevumu sadaļa, kur ik dienas lauksaimniekiem būtu jācīnās ar papīru kaudzēm par atbalstu un izpratni, nezinot, vai nepieciešamais atbalsts būs pieejams.”
LOSP valdes loceklis, “Lopkopības saimniecību asocijācija” valdes priekšsēdētājs Jānis Miezītis: “Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut tādu situāciju, ka lauksaimniecība tiek pakļauta pastāvēšanas riskam un pieaugošai birokrātijai. Ja valstī vairs nebūs lauksaimniecības, tad gluži vienkārši mums vairs nebūs, ko ēst. Būs tikai importa produkti par nesamērīgām cenām. Pārtikai ir jābūt pieejamai un par saprātīgām cenām. Tāpat ir arī ar pārtikas ražošanu! Nav jāskatās pat pārāk senā pagātnē - vien pirms pāris gadiem - kā Covid-19 krīzes situācijā, tika slēgti pārtikas piegādes ceļi. Ja krīzē tāds scenārijs atkārtojas un valstī lauksaimniecības nozare vairs nespēs saražot pietiekami daudz pārtikas iedzīvotājiem, tad ēdīsim vien to, ko katrs pats esam izaudzējuši. Dažiem tās būs olas no vistu kūts vai kāds gurķis no dārza, bet citiem - tas, ko audzē pilsētā uz palodzes. Tas arī viss. Tādēļ nekavējoties ir jārīkojas, lai novērstu šādu scenāriju, nevis pēc tam jākož pirkstos un jādomā, kā atrisināt valsts un Eiropas mēroga problēmu.”
LOSP uzsver, ka EK nav pildījusi iepriekšējos solījumus par birokrātijas mazināšanu – tieši pretēji, piedāvājums paredz lauku attīstības programmu sadalīt starp vairākiem dažādiem fondiem, kas nozīmē lielāku administratīvo slogu un sarežģītāku piekļuvi atbalstam. Papildu bažas rada Latvijas lauksaimniekiem būtiskais tiešmaksājumu izlīdzināšanas jautājums, par ko informācija iztrūkst. Kopš iestāšanās ES lauksaimnieki Baltijas valstīs ir saņēmuši būtiski zemāku atbalstu nekā citur Eiropā.
Eiropas līmenī par minēto dokumentu jau publiski paudusi viedokli arī Eiropas lauksaimnieku jumta organizācija Copa-Cogeca, kuras biedrs ir arī LOSP. Copa-Cogeca masu medijam “Reuters” norādījusi "Bezprecedenta budžeta samazinājumi, divu pīlāru likvidēšana, kopības zaudēšana un Komisijas atteikšanās no savas vēsturiskās lauksaimniecības politikas - vai to var interpretēt citādi, kā vien kā vēstījumu par atteikšanos, vienaldzību un stratēģiskas prioritātes trūkumu lauksaimniecībai un lauku kopienām? Ņemot vērā gaidāmo Mercosur vienošanos, kā Eiropas Komisija var cerēt, ka lauksaimniecības kopiena turpmākajos gados joprojām tiks uzklausīta un tai uzticēsies?"*.
LOSP aicina Latvijas valdību, ārlietu ministri Baibu Braži un premjerministri Eviku Siliņu, ieklausīties Latvijas lauksaimniekos, nozares profesionāļos, un stingri iestāties par Latvijas nacionālo interešu aizstāvību, pieturoties pie Saeimā apstiprinātās pozīcijas – lauksaimniecībai jābūt atsevišķi nodalītam budžetam ar skaidriem mērķiem un paredzamu atbalstu. LOSP sagaida, ka arī Latvijas Eiroparlamenta deputātii aktīvi iestāsies par valsts lauksaimniecības nākotni, neļaujot nozarei kļūt par upuri lielpolitikas budžeta spēlēs.
“Mēs nenogurdami par to runājam un atgādinām nepārtraukti - pārtikas ražošana un lauksaimniecības nozares noturība nav tikai ekonomikas jautājums – tas ir valsts drošības pamats. Sabiedrības nodrošinājums ar kvalitatīvu vietējo pārtiku ir neatņemama Latvijas nākotnes daļa,” uzsver LOSP valdes priekšsēdētāja vietniece, “Latvijas Cūku audzētāju asociācija” valdes locekle Dzintra Lejniece.
Comments