top of page

Kā Eiroparlamenta deputātu kandidāti plāno aizstāvēt Latvijas lauksaimniekus Eiropā?

Šā gada 25. aprīlī aizvadīta biedrības “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” (LOSP) pārstāvju sanāksme, kuras ietvaros biedri vienojās par nepieciešamību aicināt Eiroparlamenta (EP) deputātu kandidātus klātienē uz diskusiju. Klātienes diskusijā, kas plānota š.g. 23. maijā, plānots noskaidrot, kā EP deputātu kandidāti plāno pārstāvēt un aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku intereses Eiropas Savienībā (ES).


LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis: “Latvijas lauksaimnieku intereses jau ilgstoši - vismaz divus sasaukumus - astoņus gadus (!) nav pienācīgi pārstāvētas Eiropas Savienības līmenī. Mums vēl joprojām ir teju viszemākie atbalsta maksājumi starp visām Eiropas valstīm. Vēl joprojām, jau gadiem - mēs, lauksaimnieki, esam spiesti noskatīties kā Eiropas Savienības līmenī tiek pieņemti arvien jauni notiekumi, kas arvien vairāk un vairāk apgrūtina Latvijas lauksaimnieku darbu ar jaunu normatīvo slogu. Mums valdība uzņemas arvien jaunas saistības, labi zinot, ka teju neko no tā nemaz nav iespējams realitātē izpildīt, nesamazinot ražošanu. Skumjākais ir tas, ka izmaksas gulsies uz katra iedzīvotāja pleciem un valsts budžetu.


Tāpat LOSP pārstāvju sanāksmē tika skatīts Konkurences padomes (KP) ziņojums par pārtikas preču uzcenojumu mazumtirdzniecības veikalos Latvijā. KP informēja sanāksmes dalībniekus, ka vairākās kārtās veiktas pārbaudes - 1. kārtā 28 mazumtirgotājiem un 2. kārtā 21 mazumtirgotājam, kā arī 40 ražotājiem un piegādātājiem. KP secinājumi LOSP ieskatā ir biedējoši, t.sk. vairāk nekā 40 % gadījumu arvien lielāka daļa no preču gala cenas veidojas mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā. Tāpat 50 % gadījumu (8/16) vidējais uzcenojums 17 mēnešu periodā bija lielāks Latvijā ražotām zīmolu precēm, nekā ārpus Latvijas jeb importa precēm. Turklāt vien 13 % (2/16) gadījumos konstatēti pretēji rezultāti.


Skaidrs, ka Latvijā ir brīva tirgus konkurence, un veikalnieki var rīkoties pēc saviem ieskatiem peļņas gūšanai, nosakot uzcenojumus pārtikas precēm. Taču pamatotu satraukumu un bažas rada ne tikai mūsu pašu novērojumi, bet arī Konkurences padomes konstatētais par ievērojami lielāku uzcenojumu tieši Latvijas pārtikas produktiem. Tas nozīmē to, ka, vilinot ar zemāku cenu importa precēm, veikalnieki motivē pircējus iegādāties tieši importa, nevis vietējā ražojuma preces. Un tieši veikala noteiktais uzcenojums var būt izšķirošs preces gala cenā, ko iedzīvotājs ierauga plauktā, salīdzinot vietējo un importa preci,” uzsver valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis. LOSP sanāksmē tika pieņemts lēmums rast risinājumu, lai valsts līmenī iespējami drīz nonāktu pie tāda rezultāta, kāds tas ir kaimiņvalstīs - kur vietējā pārtika veikalu plauktos ir vismaz 65 %, turklāt ar konkurētspējīgu gala cenu salīdzinājumā ar importa precēm. 


LOSP pārstāvju sanāksmē piedalījās arī Zemkopības ministrijas pārstāvji, sniedzot informāciju par lauksaimniecības riska fondu, kā arī norisinājās tikšanās ar Lauku atbalsta dienesta vadītāju Ģirtu Krūmiņu, kurš sniedza ieskatu par aktuālo situāciju lauksaimniecības nozarēs. Sanāksmes noslēgumā aizvadīta diskusija tiešsaistes formātā ar Latvijas atašejiem Briselē par lauksaimniecības nozares aktualitātēm.




Commenti


bottom of page