LOSP valdes sēdē ar ZM pārrunā lauksaimnieku situāciju ārkārtas stāvokļa laikā

Š.g. 20.augustā norisinājās Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes sēde, kurā piedalījās arī Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš. Sēdē tika diskutēts par ārkārtas stāvokļa radītajām problēmām, ar ko saskaras lauksaimnieki, kā arī par potenciālajām sekām ilgtermiņā. Tāpat tika diskutēts par jau šobrīd ieviestajiem atbalsta risinājumiem lauksaimniekiem, vērtējot arī papildu nepieciešamo rīcību ilgtermiņā.

Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš informēja, ka lauksaimniekiem ir iespēja atlikt maksājumus VID bez soda sankcijām. Tāpat arī iespēja atlikt dažādus procesus, kas attiecināmi tieši uz LAD kompetenci. Tāpat tika norādīts, ka kontroles un pārbaudes no dažādām nozari pārraugošajām iestādēm tiks veiktas tikai tik daudz, cik to paredz normatīvie akti, lai lieki netraucētu saimniecību darbu šajā sarežģītajā laikā. ZM Valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš uzsvēra, ka iestādēm jāievēro samērīguma princips.

Sēdē svarīgs jautājums bija arī par ALTUM iesaisti. Ģ.Krūmiņš infomēja, ka 29. augustā paredzēta ALTUM akcionāru sapulce, kurā institūcijai būs jāsniedz skaidrs plāns par palīdzības un atbalsta iespējām. Līdz tam lauksaimnieki aicināti iesniegt ZM savus jautājumus un priekšlikumus, kas saistīti ar ALTUM.

Tāpat LOSP pārstāvji norādīja, ka lietavu un nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ graudu kvalitāte daudzviet neatbilst pat lopbarības prasībām, lai gan citos reģionos raža ir salīdzinoši laba. Vienlaikus ZM pārstāvji informēja, ka kopējais zaudējumu apjoms - atbilstoši šā brīža aprēķiniem, Latvijā jau sasniedzis 80 miljonus eiro, un ZM par to informēs Eiropas Komisiju. Tāpat tika uzsvērts, ka šie aprēķini visticamāk pieaugs, jo mainīgo laikapstākļu ietekme nav tikai tūlītēja, bet arī var nest zaudējumus ilgtermiņā.

Vienlaikus tika uzsvērts, ka valsts tiešs finansiāls atbalsts šobrīd nav paredzēts budžeta ierobežojumu dēļ. Tādēļ īpaši būtiska ir dokumentēta pierādījumu bāze – gan par laikapstākļiem, gan par graudu kvalitāti. Šajā procesā ZM plānots piesaistīt arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (LBTU).

Sēdē ZM speciālisti skaidroja, ka saimniecības, kas noziņojušas par zaudējumiem LAD mobilajā lietotnē vai EPS:

• drīkst neievērot zaļā seguma nosacījumu slīpumos;

• drīkst nenodrošināt minimālo proporciju no aramzemes, kas ziemas periodā jānodrošina ziemājiem, kultūraugu atliekām vai citu zaļo segumu;

• kukurūzu drīkst audzēt arī ceturto gadu pēc kārtas bez starpkultūras iesēšanas, ja ir ziņoti zaudējumi;

• ja zālājos, kas pieteikti uz EKO6, ir iebrauktas risas, tad tās jānofotografē un pēc tam drīkst lauku vai tā daļu mehāniski apstrādāt, lai izlīdzinātu risas

Neiesniedzot ziņojumu LAD:

• zālāju pļaušanas vai ganīšanas prasība tiek atcelta visos zālājos (t.sk. bioloģiski vērtīgajos zālājos) , ņemot vērā mitros apstākļus, lai nebojātu laukus;

• zaļajās joslās, ja ir izbrauktas rises ražas novākšanas vai zemes apstrādes darbos, vai grāvju un ūdensnoteku rekonstrukcijas laikā, tad zaļo joslu darbus iespējams veikt, kad apstākļi to ļauj – līdz nākamajai sezonai.

LAD izstrādāts arī pārskatāms informatīvais materiāls "ATKĀPES NELABVĒLĪGO LAIKAPSTĀKĻU DĒĻ, APSAIMNIEKOJOT PLATĪBAS", ar ko tiek aicināti lauksaimnieki iepazīties, lai uzzinātu vairāk par nosasacījumiem. Informatīvais materiāls pieejams šeit:

Atkāpes nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ.pdf

Download PDF • 278KB

Lauksaimnieki aicināti obligāti ziņot par saviem zaudējumiem, jo tas ļaus gan precīzāk novērtēt ilgtermiņa ietekmi valsts mērogā, gan pamatot nepieciešamās atkāpes noteikumos, kā arī paātrināt platībmaksājumu izmaksu.

Noslēgumā LOSP valdes loceklis Jānis Gaigals un valdes loceklis Jānis Šolks pievērsās arī “Zemo cenu groza” memoranda izpildes jautājumiem, norādot uz nepieciešamību nodrošināt, lai iepriekš pieņemtie lēmumi un vienošanās tiktu konsekventi īstenoti. Tāpat tika tika lemts par nepieciešamību izskatīt iespēju vēl ciešāk sadarboties ar Ekonomikas ministriju un PTAC pārtikas cenu un to svārstību statistikas jautājumos ilgtermiņā, lai nepārtraukti iegūtu aktuālos datus. Tas sniegtu iespēju lauksaimniekiem analizēt tirgus dinamiku, kā arī savlaicīgi izdarīt secinājumus par tirgotāju un ražotāju savstarpējām attiecībām un noslēgtajiem līgumiem, par aktuālo informējot gan lauksaimniekus, gan sabiedrību kopumā.