top of page

Projekts profesiju standartu salīdzināšanai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā


Projekta "Sadarbības stiprināšana starp institūcijām, kas koordinē nozaru ekspertu padomju darbu Baltijas valstīs" (Erasmus+ programmas maza mēroga partnerības projekts profesionālās izglītības sektorā Nr. 2021-2-LV01-KA210-VET-000051300) ietvaros bija iespēja salīdzināt profesiju standartu izstrādes pieredzi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.



Projekta partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Igaunijas Kvalifikāciju institūcija ( Kutsekoda ) un Lietuvas Kvalifikāciju un profesionālās izglītības un apmācības attīstības centrs (KPMPC) gan klātienes vizītēs, gan attālinātos semināros dalījās ar informāciju un labās prakses piemēriem par profesijas standartu izstrādes procedūru un iesaistīto pušu atbildību sadalījumu, tai skaitā valsts, nozaru pārstāvju un nozares ekspertu padomju lomu. Jāsaka gan, ka no Latvijas puses sniegtā informācija bija mazāk pieredzē pārbaudīta un vairāk “ex ante”, jo bija balstīta uz izstrādāto, bet vēl neapstiprināto Ministru kabineta noteikumu projektu par profesiju standartu ar tajos ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes kārtību. Latvijā kopš vērienīgajiem 2022. gada Profesionālās izglītības likuma grozījumiem joprojām turpinās profesionālās izglītības satura reforma un tiek pilnveidoti normatīvie akti.


Atskatoties vēsturē, visās trijās Baltijas valstīs aptuveni vienlaicīgi ap 1997. - 1998. gadu tika identificēta nepieciešamība profesionālās izglītības sistēmā ieviest komponenti, kas nodrošinātu izglītības satura atbilstību darba tirgus prasībām. Tika īstenoti pilotprojekti un izstrādāti pirmie profesiju standarti. Gadu gaitā Baltijas valstu profesiju standartu izstrādes procesi ir attīstījušies nedaudz atšķirīgi, tomēr šobrīd tie ir salāgoti ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru.


Kā redzams kopsavilkuma tabulā, šobrīd Igaunijā un Lietuvā ir viena institūcija, kas ir atbildīga par profesiju standartu izstrādes un aktualizācijas koordināciju. Igaunijā tas ir nodibinājums Kutsekoda, Lietuvā - Lietuvas Kvalifikāciju un profesionālās izglītības un apmācības attīstības centrs, kas ir valsts iestāde Lietuvas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā. Latvijā profesijas standartu un tajos

iekļauto profesionālās kvalifikācijas prasību satura izstrādē nozīmīga loma ir attiecīgās nozares ekspertu padomei (vai valsts institūcijai, ja šādas padomes nozarē nav), kura gan ierosina profesijas standartu izstrādi, gan deleģē izstrādes ekspertus. Savukārt  Valsts izglītības satura centrs ir atbildīgā institūcija par profesijas standarta un tajā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes un aktualizācijas procesu, nodrošina izstrādes metodisku atbalstu un tālāku profesionālās kvalifikācijas prasību ieviešanu izglītības sistēmā.


Tāpat redzams, ka Baltijas valstīs ir atšķirīga pieeja profesijas standarta definīcijai. Igaunijā ir 544 profesiju standarti visos 8 profesionālās kvalifikācijas līmeņos, Latvijā salīdzinoši līdzīgs skaits, bet Lietuvā - tikai 24. Tik būtiska atšķirība skaitā veidojas tādēļ, ka Lietuvā profesijas standarts ir apjomīgs dokuments, kas  tiek veidots uzreiz veselām nozarēm. Latvijā Profesionālās izglītības likums kopš 2022. gada nosaka, ka

profesijas standarts ir dokuments, kurā ietvertas profesionālās kvalifikācijas prasības, tomēr praksē pāreja uz profesionālās kvalifikācijas prasībām, kas būtu apkopotas profesiju standartos, joprojām nav notikusi, un termins “profesiju standarts” tiek plaši lietots. Tādēļ sagaidāms, ka nākotnē profesiju standartu skaits būs daudzkārt mazāks.


Interesanta situācija ir ar profesijas standarta juridisko spēku. Visās trijās Baltijas valstīs ir noteikts, ka profesionālās izglītības saturam ir jāatbilst profesijas standarta prasībām, tomēr Igaunijā to neuzskata par juridiski saistošu. Savukārt Latvijā, neskatoties uz to, ka likums nosaka, ka profesijas standarts un tajā iekļautās profesionālās kvalifikācijas prasības ir viens no profesionālās izglītības saturu reglamentējošiem pamatdokumentiem, Ministru kabinets papildus nosaka profesionālo kvalifikāciju sarakstu, kurām obligāti piemērojamas profesijas standartā ietvertās attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasības. Lietuvā profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas prasības atbilstoši pilnvarojumam apstiprina ar Lietuvas Kvalifikāciju un profesionālās izglītības un apmācības attīstības centra vadītāja rīkojumu, pēc tam, kad ir saņemts nozares ekspertu padomes atzinums.


Pilnīga vienprātība vērojama standartu aktualizācijas termiņos – visās valstīs tiek uzskatīts, ka profesijas standartu saturs jāaktualizē reizi 5 gados, kā arī visās valstīs tiek aprakstītas kvalifikācijas daļas (moduļi) un specializācijas. Iespējams, ka atšķirību pieejā nosaka apstāklis, ka Igaunijā profesijas standartu izstrādes juridiskais pamats ir Profesionālo kvalifikāciju likums, bet Lietuvā un Latvijā attiecīgās valsts Profesionālās izglītības likums (LT Profesionālās izglītības likums un LR Profesionālās izglītības likums). Stiprās un vājās puses Katrā valstī izveidotajai sistēmai ir gan stiprās, gan vājās puses, kā to atzīst KPMC un Kutsekoda.


Tā, piemēram, Igaunijā par stiprajām pusēm un labo praksi uzskatāms tas, ka nozares profesionāļi ir ieinteresēti standartu izstrādē. Profesijas standarta saturs ir balstīts uz kompetencēm un minimālajām prasībām – aprakstīti tikai minimālie darba veikšanai nepieciešamie uzdevumi, un veiktspējas rādītājus var viegli pārveidot mācīšanās rezultātos. Tai pat laikā kā vājā puse uzskatāms garais standarta izstrādes un

aktualizācijas process, kurā iesaistīti daudzi ieinteresētie, kas rada risku, ka rezultāts nebūs atbilstošs sākotnējai idejai. Latvijā labi ir tas, ka profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes darba grupās tiek iesaistīti nozares profesionāļi, tai skaitā tie, kurus rekomendē nozares ekspertu padome. Apsveicami ir tas, ka turpmāk Valsts izglītības satura centrs nodrošinās moderatoru profesijas standarta izstrādes un aktualizācijas procesu organizēšanai un metodiskam atbalstam. Atzinīgi tika novērtēta arī nozares kvalifikāciju struktūru kartes kā nozares kvalifikāciju, profesionālās izglītības iespēju un karjeras izaugsmes vizualizācija. Tāpat pozitīvi ir tas, ka ES finansētie projekti deva iespēju aktualizēt lielāko daļu profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību, tomēr vājā puse ir tā, ka profesijas standartu izstrādei netiek nodrošināts pastāvīgs finansējums, kas rada risku aktualizācijai turpmāk. Tāpat pie sistēmas vājajām pusēm jāpieskaita profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību metodikas sarežģītība, tā ne vienmēr ir izprotama ekspertiem no darba tirgus.


Arī Lietuvā profesijas standartu izstrādes un aktualizācijas procesa vājā puse Ilgtspējīga finansējuma trūkums, un ne visas puses ir ieinteresētas sniegt ieguldījumu standartu aktualizēšanā. Kā svarīgākā stiprā puse atzīmējama spēcīga un sakārtota institucionālā, juridiskā un metodiskā bāze. Vēl viena vājā puse, kas vērojama gan Latvijā, gan Lietuvā ir darba tirgus datu un prognožu trūkums, lai atbalstītu lēmumus par aktualizācijas nepieciešamību. Citiem vārdiem sakot, nav uz izglītību vērstas detalizētas darba tirgus izpētes uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanai, kas būtu izmantojama profesiju standartu aktualizācijā.

Igaunijā šo funkciju veic darba tirgus monitoringa un prasmju prognozēšanas sistēma OSKA, kas ik pa 5 gadiem aktualizē nozares darbaspēka un prasmju pieprasījumu katrā nozarē.


Neskatoties uz atšķirīgām pieejām profesiju standartu, kas apraksta profesionālās kvalifikācijas prasības, izstrādē, tiem ir nozīmīga loma visu trīs Baltijas valstu profesionālās izglītības sistēmās. Turpmākās attīstības gaitā svarīgi būs tas, kā profesiju standartu ar tajos ietvertajām kvalifikācijas prasībām izstrādes procedūras un metodika spēs nodrošināt gan profesionālās izglītības satura atbilstību aktuālajām darba tirgus prasībām, gan elastību tās apguves procesā. Detalizētāka informācija par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes procesiem apkopota dokumentā  Development of

occupational qualification standards (State role, Industry role, SEC role) .


---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Šis raksts ir sagatavots Erasmus+ programmas KA210 -VET - Maza mēroga partnerības profesionālajā izglītībā un apmācībā ietvaros Nr – 2021-2-LV01-KA210-VET-000051300 “Sadarbības stiprināšana starp nozaru ekspertu padomju darbu koordinējošām institūcijām Baltijas valstīs” (SECBaltics).

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.



Igaunijas pieredze
.docx
Download DOCX • 63KB

vizīte Igaunijā
.docx
Download DOCX • 330KB

vizīte Latvijā
.docx
Download DOCX • 537KB

Projekta kopsavilkums
.docx
Download DOCX • 268KB

vizīte Lietuvā
.docx
Download DOCX • 682KB



Comments


bottom of page