SKDS pētījums: 60% iedzīvotāju vēlas skaidru marķējumu pārtikas produktiem par to izcelsmes valsti

Latvijas iedzīvotāji savas spējas atpazīt Latvijā ražotus produktus vērtē augstāk nekā tās ir patiesībā, liecina pētījuma centra SKDS septembrī veiktās aptaujas* dati. Vairāk nekā 40% aptaujāto uzskata, ka, skatoties uz iepakojumiem, kopumā labi spēj atpazīt, ka pārtikas produkts ir Latvijas izcelsmes, taču realitātē vairāku kaimiņvalstīs ražotu produktu izcelsmi precīzi noteikt var vien 9,8% iedzīvotāju. Vairums aptaujāto (60%) arī uzskata, ka, ar mērķi atbalstīt vietējos ražotājus, valstī būtu jāievieš īpašs marķējums, lai veikalu plauktos Latvijas produkti būtu vieglāk atpazīstami.

SKDS septembrī veiktajā aptaujā iedzīvotājiem tika lūgts novērtēt vairāku Latvijas veikalu plauktos sastopamu un labi pazīstamu produktu izcelsmes valsti. Rezultātā vairākus kaimiņvalstīs ražotus produktus aptaujas dalībnieki pārliecinoši novērtēja, kā ražotus Latvijā (vidēji 61%). Tas rada situāciju, kurā iedzīvotāji ir pārliecināti, ka izvēlas Latvijā ražotu produkciju un atbalsta vietējo ekonomiku, bet realitātē ieguvēji ir ārvalstu ražotāji. Pārliecinošs vairums aptaujas dalībnieku (72%) atzīst, ka labprāt iegādātos Latvijā ražotu produkciju patriotisma vadīti – ar mērķi atbalstīt vietējos ražotājus un sekmēt vietējo ekonomiku.

Neviens no attēlā redzamajiem produktiem nav ražots Latvijā. Produktiem, kuri nesen ir nonākuši veikalu plauktos, piemēram, “Rēzeknes iebiezināts piens”, tikai 5% aptaujāto atpazīst tā patieso izcelsmes valsti – Igauniju. Uz produkta norādītā informācija nereti mēdz būt maldinoša, tādējādi pircējiem apgrūtinot izdarīt apzinātu izvēli par tā iegādi. Ja uz iepakojuma ir norādīta patiesās izcelsmes valsts, tad informācija parasti ir grūti salasāma. Vairumā gadījumu izcelsmes valsts nav norādīta vispār (piemēram, ir norādīts tikai ražotāja kods, vai arī “izcelsme: ES”, vai arī “iepakots …”). Ir arī tādi produkti, kuru ražošanas metodes neatbilst ES standartiem.

Septembrī veiktās SKDS aptaujas rezultāti liecina, ka vairums aptaujāto (60%) uzskata, ka valstī būtu jāievieš īpašs marķējums, lai veikalu plauktos Latvijas produkti būtu vieglāk atpazīstami. LOSP ieskatā tirdzniecības vietās uz cenu zīmēm būtu jābūt izvietotam produktu izcelsmes valsts karodziņam, kas ir tikpat uzskatāmi redzams kā produkta cena.

Guntis Gūtmanis, LOSP valdes priekšsēdētājs: “Valsts likumdevējiem ir jāizmanto šī situācija un jādara viss iespējamais, lai aizsargātu mūsu vietējo pircēju un ražotāju intereses. Iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kādas valsts ražojumu tie iegādājas un vienota, skaidri saprotama marķējuma ieviešana visiem produktiem būtu pirmais un vienkāršākais solis, ko ir iespējams spert jau tūlīt.”

Pagājušā nedēļā LOSP atkārtoti informēja ZM un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, ka ir nepieciešami grozījumi likumdošanā, lai netiktu pieļauta negodīga tirdzniecības prakse un tiktu mazinātas pircēju maldināšanas iespējas. Tirdzniecības vietās ir jānodrošina uzskatāma un viegli saprotama informācija par pārtikas produktu patieso izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu. Šādu prasību nosaka ES regula Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem. Regulas 7.pants “Godīgas informēšanas prakse” nosaka, ka pārtikas produktu informācijai ir jābūt precīzai, skaidrai un patērētājam viegli saprotamai un tas attiecas gan uz iepakojumu, gan vietām, kur produkti tiek tirgoti. Regulas 26.pants nosaka, ka nav pieļaujama patērētāju maldināšana attiecībā uz pārtikas produkta īsto izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu. Jo īpaši, ja pievienotā informācija vai etiķete varētu netieši norādīt, ka produktam ir cita izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta. Būtiska ir prasība, ka ir jānorāda galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta.

*Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2023. gada septembrī un tajā piedalījās 1005 respondenti.