Šveices nozarē balstītas profesionālās izglītības sistēma: pieredze, novērojumi un ieteikumi Latvijai

Šī gada 13.-16.aprīlī komandējumā uz Šveici devās Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) deleģētās ekspertes Dz. Lejniece, M. Gailīte, I. Vincovska un I. Pīrāga-Gremze, pārstāvot lopkopības un dārzkopības nozari, lai klātienē iepazītu nozarē balstītas profesionālās izglītības sistēmas uzbūvi un praktisko īstenošanu. Vizīte sniedza iespēju novērot mācību procesu dažādos kantonos (kantons ir Šveices teritoriālā iedalījuma apzīmējums), iepazīt kompetenču centru darbu, prakses norisi uzņēmumos un kvalifikācijas eksāmenu organizāciju, kā arī izrunāt izglītības sistēmas praktiskās nianses ar mentoriem, pasniedzējiem un pašiem izglītojamajiem.

Apmeklējuma laikā ekspertes viesojās Šveices Dārzkopības asociācijā Jardin Suisse, tās sadarbības partneru uzņēmumos Hodel und Partner Gartenbau un Markus ENZ, starpuzņēmumu mācību centros, kā arī Lauksaimniecības skolā BBZN. Īpaši vērtīga bija iespēja klātienē novērot vīnziņu (someljē) profesionālās kompetences eksāmena norisi, kas parādīja Šveices pieeju kvalifikācijas vērtēšanai un praktisko prasmju pārbaudēm.

Vizītes laikā tika iegūta plaša informācija par jaunieša izglītības ceļu no pamatskolas līdz profesionālajai kvalifikācijai, kā arī par turpmākajām karjeras un izglītības iespējām. Ekspertes ieguva skaidru priekšstatu par finansējuma avotiem, uzņēmumu pienākumiem un mentoru lomu nozarē balstītā izglītībā. Tāpat tika nodibināti kontakti ar dārzkopības un lopkopības nozares profesionālās izglītības pārstāvjiem, kas turpmāk noderēs projekta īstenošanā Latvijā.

Šveices nozarē balstītās izglītības modelis balstās uz ciešu sadarbību starp skolu, uzņēmumu un kantona izglītības pārvaldi. Profesionālā izglītība tiek piedāvāta divos līmeņos: divu gadu programmā, kas nodrošina kvalifikāciju, un trīs gadu programmā, kas papildus profesionālajām prasmēm ietver arī vispārizglītojošos priekšmetus. Lai turpinātu mācības profesionālajā augstākajā izglītībā, jaunietim jāapgūst viena gada bakalaurāta kurss.

Mācību process Šveices profesionālajā izglītībā ir strukturēts un skaidri sadalīts: vienu dienu nedēļā jaunietis pavada skolā, četras dienas strādā uzņēmumā, bet noteiktu dienu skaitu gadā apmeklē kompetenču centru, kur apgūst tās profesionālās prasmes, ko konkrētais uzņēmums nevar nodrošināt. Mentora loma Šveicē ir ļoti nozīmīga - mentors apgūst 40 stundu kursu, regulāri vērtē jaunieša progresu un aptuveni pusi sava darba laika velta tieši izglītojamā atbalstam. Uzņēmums uzņemas pilnu finansiālo atbildību: nodrošina individuālos aizsardzības līdzekļus, apmaksā starpuzņēmumu kursus un finansē kvalifikācijas eksāmenu, kas var sasniegt pat 3000 Šveices franku.

Nozaru asociācijas, piemēram, Jardin Suisse, ir centrālais elements Šveices profesionālajā izglītībā. Tās izstrādā mācību materiālus, organizē starpuzņēmumu kursus, nodrošina kvalifikācijas eksāmenus un sagatavo jauniešus SKILLS konkursiem. Jardin Suisse audzēkņi jau vairāk nekā desmit gadus regulāri iegūst zelta un sudraba medaļas WORLD SKILLS sacensībās, kas apliecina augsto profesionālo sagatavotību.

Tomēr vizītes laikā tika novērots arī tas, ka Šveicē darba drošības prasības ne vienmēr tiek ievērotas. Lucernas kantonā gadā tiek fiksēti aptuveni 2400 negadījumi, un daži jaunieši atklāti stāstīja par bosinga gadījumiem no mentora puses. Šādās situācijās iesaistās kantona izglītības pārvalde, kur uz vienu karjeras konsultantu ir aptuveni tūkstotis audzēkņu. Latvijā jaunietim psihoemocionālais atbalsts ir plašāks — prakses vadītājs uzņēmumā, prakses vadītājs skolā un grupas audzinātājs nodrošina daudz ciešāku uzraudzību un atbalstu.

Šveicē tika novēroti vairāki labās prakses piemēri, kas būtu vērtīgi arī Latvijā. Lauksaimniecības skola BBZN izmanto augstas kvalitātes mācību materiālus gan drukātā, gan digitālā formātā. Kompetenču centros ir moderns tehniskais nodrošinājums un augsti kvalificēti pasniedzēji. Darba drošības ievadinstruktāžai tiek izmantoti īsi, viegli uztverami video. Jaunieši tiek aktīvi iesaistīti SKILLS konkursos, sociālos projektos un komerciālās aktivitātēs, kas veicina profesionālo pašapziņu un motivāciju.

Salīdzinot ar Latviju, ekspertes secināja, ka Šveices nozarē balstīto izglītību nav iespējams pārņemt pilnībā, jo sociālekonomiskie apstākļi ir atšķirīgi. Tomēr vairākos aspektos Latvijas profesionālā izglītība dārzkopībā ir pat pārāka - īpaši darba drošības jomā, kur prasības ir stingrākas un tiek konsekventi ievērotas. Latvijā jauniešiem ir arī plašākas karjeras iespējas, jo prakses laikā iespējams mainīt uzņēmumus un apgūt dažādas specializācijas.

Lai Latvijā veiksmīgi ieviestu nozarē balstītas mācības, nepieciešams pielāgot Šveices modeli vietējiem apstākļiem. Būtiski ir atrast finansējumu mentoru sagatavošanai un darba apmaksai, jo mazie uzņēmumi to nevar atļauties. Nepieciešams stiprināt karjeras konsultantu darbu un skaidrot nozarē balstītas izglītības priekšrocības gan jauniešiem, gan viņu vecākiem. Jāveido motivācija uzņēmumiem iesaistīties šādā izglītības modelī, un jānodrošina plaša projekta atspoguļošana sociālajos tīklos, lai piesaistītu jaunus dalībniekus. Tāpat būtu jāizveido digitāla mācību progresa platforma, kas apvienotu skolas, uzņēmuma un kompetenču centra informāciju, un jādeleģē kantona funkcijas VIAA, nevis pašvaldībām.

Ekspertes secināja, ka vizīte Šveicē bija ļoti veiksmīga un informatīva. Tā sniedza iespēju izprast nozarē balstītas izglītības praktisko pusi no dažādu iesaistīto pušu skatpunkta - mentoriem, pasniedzējiem, uzņēmējiem un pašiem izglītojamajiem. Galvenā atziņa: nozarē balstīta izglītība darbojas tikai tad, ja skola, uzņēmums, kompetenču centrs un valsts sadarbojas kā vienota komanda, un šāda sadarbība ir jāstiprina arī Latvijā.

Biedrība LOSP ir noslēgusi partnerības līgumu ar Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA) Šveices – Latvijas sadarbības programmas ietvaros, lai kopīgi attīstītu nozarē balstītu profesionālo izglītību Latvijā.

Latvijas un Šveices sadarbības programma tiek īstenota saskaņā ar 2019.–2029. gada sadarbības ietvaru. Projekts “Nozarē balstīta profesionālā izglītība” realizēts šīs programmas ietvaros. Programmas apsaimniekotājs – Izglītības un zinātnes ministrija, sadarbības partneris – Valsts izglītības attīstības aģentūra.